Nanaju valoda
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Nanaju valoda (на̄най хэсэни) ir Altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kirilicu alfabēts. Nanaju valodu runā Krievijas Tālajos austrumos (Amūras lejtecē un Sahalīnā) un Ķīnā.
| Nanaju valoda На̄най хэсэни | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Krievija,  Ķīna
| |
| Reģions: | Sibīrija, Mandžūrija | |
| Pratēju skaits: | ||
| Valodu saime: | Tungusu-mandžūru Dienvidaustrumu tungusu (Amūras) valodas Nanaju valoda | |
| Rakstība: | kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | — | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | gld | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Rakstība labot šo sadaļu
Pirmie mēģinājumi izdot literatūru nanai valodā tika veikti 19. gadsimta beigās. Kazaņas Misionāru biedrība izdeva apmēram duci brošūru, galvenokārt reliģiska satura, un nelielu pamatrakstu. 1928. gadā Habarovskā pirmo reizi tika izdota grāmata N.A. Lipskis-Valronds "Bongo Bichkhe" ("Pirmā vēstule"), kas ir sākums un sākotnējā grāmata lasīšanai. Tajā pašā gadā Ļeņingradā tika izdota grāmata lasīšanai “Nanai heseni” (“Nanai valoda”), kuras autors ir T.I. Petrova. Vidusamūras dialekta Naikha dialekts tiek ņemts par mūsdienu literārās Nanai valodas pamatu. Uz tā pamata 1931. gadā tika izveidots nanai raksts latīņu rakstībā, kas izteica atsevišķu nanai valodas skaņu iezīmes. 1936. gadā latīņu alfabēts tika aizstāts ar kirilicu. Nanai raksta veidotāji bija pirmie padomju nanai valodas pētnieki T.I. Petrova, V.A. Avrorins, A.P. Putinceva, O.P. Suniks, M.A. Kaplāns, M.K. Maksimovs, Nanai studenti, kuri mācījās Ļeņingradas Ziemeļu tautu institūtā.
| А а | B в | Ꞓ ꞓ | D d | Ʒ ʒ | Е е | Ə ə | F f | G g | H h | I i | J j | K k |
| L l | M m | N n | Ņ ņ | Ŋ ŋ | O o | P p | R r | S s | T t | U u | W w | Z z |
1932. gadā V.A. Avrorina un Nanai studenti uzrakstīja Nanai primeru "Sikun Pokto" ("Jaunais ceļš"). Saskaņā ar to kursos tika apmācīti pirmie Nanai skolotāji, bērni un pieaugušie mācījās lasīt un rakstīt savā dzimtajā valodā.
Mūsdienu nanaju valodas alfabēts:
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё | Ж ж | |
| З з | И и | Й й | К к | Л л | М м | Н н | Ӈ ӈ | |
| О о | П п | Р р | С с | Т т | У у | Ф ф | Х х | |
| Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ | Ы ы | Ь ь | Э э | |
| Ю ю | Я я |
Gramatika labot šo sadaļu
No morfoloģijas viedokļa Nanai valoda ir tipiska aglutinatīvā-sufiksālā tipa valoda. Lietvārdi mainās atkarībā no reģistra un skaitļa. Īpašības vārdi nemainās un tiek iedalīti kvalitatīvajos, kvantitatīvos un relatīvajos. Tipiskā vārdu secība teikumā, tāpat kā visās Tungus-Manchu valodās, ir SOV.
Literatūra labot šo sadaļu
- Е. Ю. Калинина, С. А. Оскольская. Язык и общество. Энциклопедия [Language and society. Encyclopedia // Nanai language]. Нанайский язык (krievu) (Veidne:М. : "Азбуковник"), 2016. 293—296/872. lpp. ISBN 978-5-91172-129-9.
- С. Н. Оненко. Нанайско-русский словарь. Нанай-лоча хэсэнкуни [Nanai-Russian Dictionary] (krievu). Veidne:М. : «РУССКИЙ ЯЗЫК», 1980. 552. lpp.