Nīdermuižas baznīca
Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Preiļu novada Pelēču pagasta Nīdermuižā.
| Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Nīdermuižas katoļu baznīca | |
  Nīdermuižas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Pelēču pagasts, Nīdermuiža |
| Koordinātas | 56°07′32″N 26°42′40″E / 56.12556°N 26.71111°EKoordinātas: 56°07′32″N 26°42′40″E / 56.12556°N 26.71111°E |
| Piederība konfesijai | Romas Katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1931 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Antons Aglonietis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1901. gadā |
| Specifikācija | |
| Garums | 26 m |
| Platums | 16 m |
| Būvmateriāli | šķeltu laukakmeņu mūris, sarkani ķieģeļi |
Vēsture
labot šo sadaļuNīdermuižas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1748. gadā, lai gan jau 1727. gada 22. aprīlī Polijas-Lietuvas valdnieks Augusts II Stiprais apstiprināja Daugavpils katoļu baznīcas privilēģijas uz Nīdermuižu un uzdeva Daugavpils draudzei Nīdermuižā uzcelt jaunu baznīcu. 1875. gadā to paplašināja, bet 1892. gadā restaurēja. 1898. gadā no tribuļa izcēlās ugunsgrēks un baznīca nodega. Lai būtu vieta dievkalpojumu noturēšanai līdz jaunas baznīcas uzbūvēšanai, tika uzcelta neliela pagaidu koka kapela, kas atradās aiz pašreizējās baznīcas žoga pretī presbitērijam.
Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1901. gadā prāvesta Jāzepa Andžejevska vadībā par draudzes, Lietuvas un Pēterburgas labvēļu līdzekļiem.[2]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Antons Aglonietis.[1] Nīdermuižas draudze izveidojās ar pirmās baznīcas celšanas laiku 18. gadsimta otrajā pusē. Sākotnēji draudzi apkalpoja priesteri no Daugavpils, vēlāk draudzē pastāvīgi dzīvoja priesteri. Draudzei ir septiņas kapsētas — Pelēču kapsēta, Gurnejasu kapsēta, Krasnogorskas kapsēta, Bramaņu kapsēta, Ārdavas kapsēta, Zarānu kapsēta, Dubnas kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Pētera un Pāvila diena, Kunga Jēzus transfigurācijas svētki, Visu Svēto diena, Kunga prezentācijas svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuAsūnes baznīca ir laukakmeņu mūra vairāknavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 26 metrus gara un 16 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs.
Interjers
labot šo sadaļuDievnamā ir sens kokgriezumiem bagātīgi rotāts altāris, ko prāvests Andžejevskis nopirka no kādas slēgtas baznīcas Lietuvā.[3]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Fotogrāfijas
- www.vietas.lv
- Vēsture
- Ērģeles Arhivēts 2007. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 277.lpp.
- ↑ www.vietas.lv