Nēme Jervi
Nēme Jervi (igauņu: Neeme Järvi; dzimis 1937. gada 7. jūnijā Tallinā) ir igauņu-amerikāņu diriģents.
|
Mācības
labot šo sadaļuMācījies Tallinas Georga Otsa vārdā nosauktajā mūzikas skolā (Georg Otsa nimeline Tallinna Muusikakool) sitamo instrumentu un kordiriģentu nodaļās.
No 1955. līdz 1960. gadam studējis Ļeņingradas konservatorijā operas un simfoniskās diriģēšanas nodaļā pie Nikolaja Rabinoviča un Jevgeņija Mravinska.
Karjeras sākums PSRS
labot šo sadaļuKā simfoniskā orķestra diriģents Nēme Jervi debitēja 18 gadu vecumā Igaunijā, kā operas diriģents — diriģējot Žorža Bizē operu "Karmena", ko izpildīja Ļeņingradas Kirova vārdā nosauktā Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra orķestris.
1963. gadā viņš kļuva uzreiz par divu orķestru galveno diriģentu: Igaunijas Televīzijas un radio simfoniskā orķestra (1975. gadā pārveidots par Igaunijas PSR Valsts simfonisko orķestri) un Igaunijas operas un baleta teātra "Estonia" orķestra. Kopš 1976. gada viņš koncentrējās uz darbu ar simfonisko orķestri. 1960. gados pēc daudzām Kirova vārdā nosauktā teātra viesizrādēm bijušajās PSRS republikās un Austrumeiropas valstīs viņš kļuva plaši pazīstams tālu aiz Igaunijas robežām.
Starptautiskā karjera
labot šo sadaļuSavu starptautisko karjeru Nēme Jervi sāka 1971. gadā pēc uzvaras Itālijas konkursā Romas Mūzikas akadēmijā (Accademia Nazionale di Santa Cecilia). Pēc šī notikuma sekoja ielūgumi no daudziem slaveniem orķestriem un operteātriem visā pasaulē.
1980. gadā Jervi kopā ar ģimeni atstāja Padomju Savienību un pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kopš 1987. gada viņš ir ASV pilsonis. No 1982. līdz 2004. gadam bija Gēteborgas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, vienlaikus no 1984. līdz 1988. gadam vadīja Skotijas Nacionālo orķestri, bet no 1990. līdz 2005. gadam Detroitas simfonisko orķestri. Viņš bija arī Birmingemas simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents (1981-1983). Kopš 2005. gada bija viena no trim Nīderlandes vadošajiem orķestriem — Hāgas Residentie Orkest galvenais diriģents. Regulāri uzstājas ar Londonas simfonisko orķestri, ar Amsterdamas Koninklijk Concertgebouworkest, Parīzes Orchestre de Paris un citiem pasaules vadošajiem muzikālajiem kolektīviem.
1988. gadā Nēme Jervi tika ievēlēts par Igaunijas Ārzemju mantojuma biedrības priekšsēdētāju.
2010. gadā viņš atkal vadīja Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri; dažus mēnešus vēlāk viņš nolēma to pamest nesaskaņu ar kultūras ministriju dēļ, taču nākamajā sezonā atgriezās un turpināja ar orķestri strādāt.
Cita starpā Jervi ir zināms arī kā daudzu reti sastopamu un mazpazīstamu simfonisko partitūru izpildītājs. Starp viņa ierakstiem ir Hugo Alvena, Semjuela Bārbera, Aleksandra Borodina, Antonīna Dvoržaka, Vasilija Kaļiņņikova, Karla Nilsena, Sergeja Prokofjeva, Nikolaja Rimska-Korsakova, Žana Sibēliusa, Kurta Aterberga, Vilhelma Stenhamara, Eduarda Tubina, Zdeneka Fibiha, Dmitrija Šostakoviča simfonijas, visas Sergeja Rahmaņinova operas, Ludviga van Bēthovena, Eduarda Grīga, Antonīna Dvoržaka, Žana Sibeliusa simfoniskie darbi.
No 2012. gada līdz 2015. gadam viņš bija Šveices Orchestre de la Suisse Romande muzikālais vadītājs.[1] Arī abi Nēme Jervi dēli — Pāvo un Kristjans ir profesionāli diriģenti.[2]
Vairākkārt viesojies arī Rīgā.[3]
Apbalvojumi un goda nosaukumi
labot šo sadaļuApbalvots ar daudzām balvām un goda nosaukumiem. 1978. gadā saņēmis Igaunijas Tautas mākslinieka goda nosaukumu. Viņš ir Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas, Detroitas universitātes, Aberdīnas Universitātes un Gēteborgas Universitātes goda doktors. Dzimtenē viņam ir neoficiāls tituls "Gadsimta igaunis", viņš ir Pērnavas pilsētas goda pilsonis. Santa Cecilia mūzikas akadēmijas Starptautiskā konkursa pirmās prēmijas laureāts (1971). Par koncertprogrammām, kas sniegtas no 1974. gada līdz 1976. gadam, viņam tika piešķirta PSRS Valsts prēmija.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Diriģents Nēme Jervi». klasika.lsm.lv. Skatīts: 2018-10-28.
- ↑ «Citāda klasiskā mūzika». Visitestonia.com (latviešu). Skatīts: 2018-10-28.
- ↑ «Igauņu maestro Nēme Jervi: Tikai nestāstiet nevienam – mūzika vienmēr rit "alla breve" - REplay.lv». replay.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2018-10-28.
- ↑ Постановление ЦК КПСС и Совета Министров СССР от 19 октября 1978 года № 852 «О присуждении Государственных премий СССР 1978 года в области литературы, искусства и архитектуры»
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nēme Jervi.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Официальный сайт Неэме Ярви Arhivēts 2011. gada 20. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski) (igauniski)
- Неэме Ярви на сайте Мариинского театра
- Дни Ярви в Таллине, статья в газете «Молодёжь Эстонии», 28.05.1998
- Неэме Ярви: русскоязычных СМИ слишком много, статья на портале rus.DELFI.ee, 04.07.2009
- Дирижер из Эстонии будет руководить оркестром Швейцарии[novecojusi saite] // Novosti ERR, 09.10.2010