Džizja
Džizja (arābu: جزْية, latviski — 'mesli') ir vēsturisks nodokļu veids — galvasnauda, ko islāma valstīs nemusulmaņi ik gadu maksāja musulmaņu valdniekiem.[1]
Džizjas maksāšana "garantēja mieru" nemusulmaņu kopienām. Nodevas lielums atbilda personas turīgumam, un tā tika maksāta natūrā vai naudā. Džizjas maksāšana ir aprakstīta korānā[2] un hadītos. Vēsturiski šis nodoklis vispirms parādījās Arābu kalifātā, vēlāk to sāka ievākt arī citās musulmaņu valstīs.
18. gadsimta nogalē Osmaņu impērijā saplūdis ar haradžu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jizya (angliski)
- ↑ Korāna sūra 9.29.
 | Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |