Džizja (arābu: جزْية‎‎, latviski — 'mesli') ir vēsturisks nodokļu veids — galvasnauda, ko islāma valstīs nemusulmaņi ik gadu maksāja musulmaņu valdniekiem.[1]

Apliecinājums par džizjas samaksu (Osmaņu impērija, 1615)

Džizjas maksāšana "garantēja mieru" nemusulmaņu kopienām. Nodevas lielums atbilda personas turīgumam, un tā tika maksāta natūrā vai naudā. Džizjas maksāšana ir aprakstīta korānā[2] un hadītos. Vēsturiski šis nodoklis vispirms parādījās Arābu kalifātā, vēlāk to sāka ievākt arī citās musulmaņu valstīs.

18. gadsimta nogalē Osmaņu impērijā saplūdis ar haradžu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Jizya (angliski)
  2. Korāna sūra 9.29.