Mordvija
Mordvija (krievu: Мордовия, mokšu: Мордовиясь; erzju: Мордовиясь) oficiāli Mordvijas Republika (krievu: Республика Мордовия, mokšu: Мордовия Республикась; erzju: Мордовия Республиксь) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu ziemeļos, Čuvašiju ziemeļaustrumos un austrumos, Uļjanovskas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Penzas apgabalu dienvidos un Rjazaņas apgabalu rietumos.
Mordvijas Republika | |||
Республика Мордовия Мордовия Республикась Мордовия Республиксь |
|||
|
|||
Pārvaldes centrs | Saranska | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | krievu mokšu erzju | ||
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Volgas | ||
Platība | |||
- Kopējā | 26 200 km² | ||
Iedzīvotāji | |||
- Kopā | 888 766 | ||
- Blīvums | 33,9/km² | ||
- Tautas | krievi (60,84%) mordvieši (31,94%) tatāri (5,21%) |
||
Pilsētas | 3 | ||
Rajoni | 22 | ||
Mājaslapa: http://www.e-mordovia.ru/ | |||
Mordvijas Republika Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPēc 1241. gada Mordvijas teritorija atradās Zelta Ordas, pēc 1438. gada Kazaņas hanistes, pēc 1552. gada Krievijas caristes sastāvā.
Krievijas valdība kopš 18. gadsimta vidus veicināja mordviešu pievēršanu pareizticībai un nometināja tur krievus un citu tautību ieceļotājus. 1928. gada 16. jūlijā Krievijas PFSR sastāvā no agrāko Ņižņijnovgorodas, Penzas un Simbirskas guberņu mordviešu apdzīvotajiem apriņķiem izveidoja Mordviešu autonomo apvidu, ko 1930. gada 10. janvārī pārveidoja par Mordviešu Autonomo apgabalu, bet 1934. gada 20. decembrī — par Mordvijas APSR. Tajā atradās GULAGa nometnes, kurā bija ieslodzīti arī latviešu disidenti.
Pilsētas
labot šo sadaļuKarte
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mordvija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |