Mordvija

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā
(Pāradresēts no Mordоvijas APSR)

Mordvija (krievu: Мордовия, mokšu: Мордовиясь; erzju: Мордовиясь) oficiāli Mordvijas Republika (krievu: Республика Мордовия, mokšu: Мордовия Республикась; erzju: Мордовия Республиксь) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu ziemeļos, Čuvašiju ziemeļaustrumos un austrumos, Uļjanovskas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Penzas apgabalu dienvidos un Rjazaņas apgabalu rietumos.

Mordvijas Republika
Республика Мордовия
Мордовия Республикась
Мордовия Республиксь
Flag of Mordvijas Republika
Karogs
Coat of arms of Mordvijas Republika
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Saranska
Oficiālā valoda krievu
mokšu
erzju
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Volgas
Platība 
 - Kopējā 26 200 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 888 766
 - Blīvums 33,9/km²
 - Tautas krievi (60,84%)
mordvieši (31,94%)
tatāri (5,21%)
Pilsētas 3
Rajoni 22
Mājaslapa: http://www.e-mordovia.ru/
Mordvijas Republika Vikikrātuvē
 
Ivana IV iekarotā Mordvija (MORDVA) 1593. gada Maskavijas kartē

Pēc 1241. gada Mordvijas teritorija atradās Zelta Ordas, pēc 1438. gada Kazaņas hanistes, pēc 1552. gada Krievijas caristes sastāvā.

Krievijas valdība kopš 18. gadsimta vidus veicināja mordviešu pievēršanu pareizticībai un nometināja tur krievus un citu tautību ieceļotājus. 1928. gada 16. jūlijā Krievijas PFSR sastāvā no agrāko Ņižņijnovgorodas, Penzas un Simbirskas guberņu mordviešu apdzīvotajiem apriņķiem izveidoja Mordviešu autonomo apvidu, ko 1930. gada 10. janvārī pārveidoja par Mordviešu Autonomo apgabalu, bet 1934. gada 20. decembrī — par Mordvijas APSR. Tajā atradās GULAGa nometnes, kurā bija ieslodzīti arī latviešu disidenti.

Mordvijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

Ārējās saites

labot šo sadaļu