Moše Dajans
Moše Dajans (ivritā: משה דיין, 1915—1981) bija Izraēlas karavadonis un valstsvīrs. Ģenerālleitnants, Izraēlas aizsardzības ministrs (1967—1974) Sešu dienu kara un Salīdzināšanas dienas kara laikā. Kneseta deputāts (1959—1981).
Moše Dajans | |
---|---|
משה דיין | |
Moše Dajans Ģenerālštāba priekšnieka amatā | |
Personīgā informācija | |
Dzimis |
1915. gada 20. maijā Dganija, Beirūtas vilājets, Osmaņu impērija, tagad Izraēla |
Miris |
1981. gada 16. oktobrī (66 gadi) Telaviva, Izraēla |
Pilsonība | Izraēla |
Tautība | ebrejs |
Paraksts | |
Dienesta informācija | |
Dienesta pakāpe | Rav Alufs (ģenerālštāba priekšnieks) |
Valsts |
Lielbritānija (Otrais pasaules karš) Izraēla (no 1948. gada) |
Struktūra |
Hagana (ap 1929–48) Britu armija (Otrais pasaules karš) Izraēlas Aizsardzības armija (1948–1959) |
Komandēja |
Izraēlas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba priekšnieks Ziemeļu kara apgabals Dienvidu kara apgabals |
Kaujas darbība | |
Apbalvojumi | Goda Leģiona ordenis |
Cits darbs | politiķis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada 20. maijā Dganijas kibucā, Osmaņu Impērijai piederošajā Palestīnā, no Ukrainas izceļojušo Dvoras Zatulovskas un Šmuela Kitaigorodska ģimenē. Otrā pasaules kara laikā viņš Libānā karoja britu pusē un pēc ievainojuma 1941. gada 7. jūnijā zaudēja kreiso aci.
Izraēlas Neatkarības kara laikā 1948. gadā majors Dajans izcēlās Dganijas aizsardzībā no 14. līdz 19. maijam, kad viņam izdevās apturēt Sīrijas karaspēka virzību. Augustā viņu iecēla par Jeruzalemes frontes komandieri.
No 1950. līdz 1953. gadam Moše Dajans komandēja Izraēlas Dienvidu un pēc tam Ziemeļu militāro apgabalu, mācījās Augstākajā virsnieku skolā Lielbritānijā, vadīja Ģenerālštāba Operāciju departamentu. No 1953. līdz 1958. gadam bija Izraēlas Aizsardzības spēku ģenerālštāba priekšnieks. Šajā amatā viņam bija galvenā loma "Operācijas Kadeša" plānošanā Suecas krīzes laikā. 1959. gadā viņu ievēlēja par Kneseta deputātu. Vjetnamas kara laikā 1966. gadā Dajans strādāja par kara korespondentu Dienvidvjetnamā.
No 1967. līdz 1974. gadam Dajans bija Izraēlas aizsardzības ministrs. Kā aizsardzības ministrs, viņš kopā ar premjerministri Goldu Meiru bija atbildīgs par Izraēlas armijas zaudējumiem kara sākumā, jo noraidīja ģenerālštāba priekšlikumu mobilizēt armiju un veikt preventīvu triecienu. Neraugoties uz viņa kaujinieka reputāciju, daudzi Dajana centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm. Atbalstīja palestīniešu autonomiju, nepiešķirot viņiem neatkarību. 1978.—1979. gadā Dajans bija Izraēlas ārlietu ministrs.
Miris 1981. gada 16. oktobrī no sirdslēkmes.
Fakti
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Moše Dajans.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)