Misšmita (polārstacija)
Hidrometeoroloģiskā observatorija «Misšmita» (krievu: Гидрометеорологическая обсерватория «Мыс Шмидта») ir bijusī Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā observatorija Arktikā. Izvietota Misšmitas pilsētciemata austrumu daļā netālu no Misšmmitas lidlauka. Stacija administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Iuļtinas rajonā.
| Misšmita | |
|---|---|
| Мыс Шмидта | |
  Misšmita  Misšmita  Misšmita |
|
| Valsts piederība |  PSRS/ Krievija
|
| Koordinātas: | 68°52′50″N 179°22′44″W / 68.88056°N 179.37889°WKoordinātas: 68°52′50″N 179°22′44″W / 68.88056°N 179.37889°W |
| Novietojums | Misšmita |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1932. g. |
| Slēgta | 1995. g. |
| Augstums v.j.l. | 4[1] m |
| Vidējā gada t° | -11.5 °C |
| Laika zona | UTC+12 |
Vēsture
labot šo sadaļuHidrometeoroloģiskā stacija dibināta 1932. gadā 2. Starptautiskā polārā gada programmas ietvaros un sākotnēji dēvēta par Misseverniju (Мыс Северный) pēc netālā zemesraga Nordkapa (Severnija raga) nosaukuma. 1934. gadā, pēc ledlauža Čeļuskin glābšanas operācijas, kuru vadīja Oto Šmits un kuras operāciju štābs atradās Missevernijas polārstacijā, zemesragu un arī polārstaciju pārdēvēja viņa vārdā.[2] Sākotnēji polārstacija atradās netālu no zemesraga pie Rirkaipijas čukču ciema Severnija līča krastā.
Stacijā regulāri meteoroloģiskie novērojumi veikti kopš 1932. gada 11. septembra. Hidroloģiskie novērojumi sākti 1934. gadā, aeroloģiskie novērojumi un radiozondēšana — 1936. gadā. 1940. gadā līdzās lidlaukam izveidots radiometeoroloģiskais centrs, kurā paralēli veikti arī meteoroloģiskie novērojumi. 1951. gadā stacijā izveidota ģeofiziskā observatorija. 1954. gadā meteoroloģikie novērojumi pārcelti uz tagadējo vietu pie radiometeoroloģiskā centra.[3] No 1957. gada Amguemas upes grīvā ar Misšmitas stacijas resursiem izveidota sezonāla stacija Kosadvuhpilotova, kas darbojās jūras navigācijas laikā. 1973. gada 26. martā radiometeoroloģiskais centrs tiek reorganizēts par 3. kategorijas hidrometeoroloģisko observatoriju. 1980. gados observatorijā vienlaikus strādāja ap 120 cilvēku, tajā bija savs kultūras nams un bērnudārzs.
Hidrometeoroloģiskā observatorija slēgta 1995. gadā. Meteoroloģiskā stacija 2011. gadā nodota Aviamettelekom pakļautībā un pārcelta līdzās lidlaukam.[4] Turpina darboties ģeofiziskā observatorija.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Средние месячные и годовые температуры воздуха на Мысе Шмидта
- ↑ Полярная Почта. Мыс Шмидта
- ↑ Людмила Зыбцева. Ледяной синевы притяженье
- ↑ «Авиационная метеорологическая станция ШМИДТА, МЫС». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. decembrī. Skatīts: 2021. gada 2. decembrī.
- ↑ Геофизическая обсерватория "Мыс Шмидта"