Oto Šmita rags
Oto Šmita rags (krievu: мыс Отто Шмидта, čukču: Рыркайпиян — ‘valzirgu šķērslis’)[1] ir zemesrags Čukču jūras krastā pie Longa šauruma austrumu ieejas. Administratīvi ietilpst Krievijas Čukotkas autonomā apvidus Iuļtinas rajonā.
| Oto Šmita rags | |
|---|---|
|
мыс Отто Шмидта Рыркайпиян | |
 Koževņikova klints | |
  Oto Šmita rags  Oto Šmita rags  Oto Šmita rags | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Longa šaurums |
| Apskalo | Čukču jūra |
| Koordinātas | 68°55′14″N 179°27′12″E / 68.92056°N 179.45333°EKoordinātas: 68°55′14″N 179°27′12″E / 68.92056°N 179.45333°E |
| Administrācija | |
| Valsts |
 Krievija |
| Apvidus | Čukotkas autonomais apvidus |
| Rajons | Iuļtinas rajons |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuZemesragu veido krasta izvirzījums ar 88 m augsto Koževņikova klinti un nedaudz zemāko Vēbera klinti, starp kurām ir Severnajas līcis. Zemesragā izveidots vietējās nozīmes dabas piemineklis «Koževņikova rags», lai saglabātu reģiona lielāko valzirgu koloniju un leduslāču mītnes vietu.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji nosaukumu zemesragam piešķīra angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks 1778. gadā, nodēvējot to par Nordkapu (Cape North — ‘Ziemeļu rags’) — tālāko vietu ziemeļos, ko izdevās sasniegt. Krieviski dēvēts par Severnija ragu, bet 1934. gadā pārdēvēts par godu polārpētniekam Oto Šmitam, kurš no Misšmitas polārstacijas vadīja tvaikoņa Čeļuskin glābšanas operāciju.[3]
Dienvidos no zemesraga atrodas sens čukču ciems Rirkaipija, bet dienvidaustrumos — daļēji pamestais Misšmitas pilsētciemats ar lidlauku. No 1932. līdz 1954. gadam zemesragā darbojās Misšmitas hidrometeoroloģiskā observatorija,[4] turpina darboties ģeofiziskā observatorija.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь
- ↑ ПРИРОДНЫЙ КОМПЛЕКС «МЫС КОЖЕВНИКОВА» ОБЪЯВЛЕН ПАМЯТНИКОМ ПРИРОДЫ РЕГИОНАЛЬНОГО ЗНАЧЕНИЯ
- ↑ Валерий Купецкий. Мыс Отто Шмидта из сборника «В Арктику мы еще вернемся»
- ↑ Полярная Почта. Мыс Шмидта
- ↑ Геофизическая обсерватория "Мыс Шмидта"