Mijindukcija
Mijindukcija jeb savstarpējā indukcija ir elektrodzinējspēka (EDS) rašanās vienā kontūrā, kad mainās strāvas stiprums citā kontūrā. Tas ir elektromagnētiskās indukcijas īpašs gadījums. Mijindukcija ir iespējama tad, ja kontūrs aptver daļu no cita kontūra strāvas radītās magnētiskās plūsmas.
Divu kontūru sasaisti raksturo sapārotības koeficients, kas parāda, kāda daļa no viena kontūra plūsmas šķērso otru kontūru.[1]
Ja kontūrs 1 aptver kontūrā 2 plūstošās strāvas I2 radīto pilno magnētisko plūsmu Ψm1:
,
tad kontūrs 2 aptver kontūrā 1 plūstošās strāvas I1 radīto pilno magnētisko plūsmu Ψm2:
,
kur ir mijinduktivitāte.
Diviem gariem solenoīdiem, kas uztīti viens virs otra uz kopīgas serdes, kā arī diviem tinumiem, kas uztīti uz noslēgtas feromagnētiķa serdes,[2]
,
kur μ0 ir magnētiskā konstante, μ ir vides magnētiskā caurlaidība, N1 un N2 ir tinumu vijumu skaits, S ir serdes šķērsgriezuma laukums, l ir tinumu garums.
Kontūrā 2 inducēto EDS nosaka izteiksme
.
Līdzīgi kontūram 1:
.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Neil Strorey. Electronics: A Systems Approach (6. izd.). Pearson, 2017. 95. lpp. ISBN 978-1-292-11406-4.
- ↑ A. Valters, A. Apinis, M. Ogriņš, A. Danebergs, Dz. Lūsis, A. Okmanis, J. Čudars. Fizika. Zvaigzne, 1992. 373. lpp. ISBN 5-405-00110-4.