Mihails Svečņikovs

Mihails Svečņikovs (krievu: Михаил Степанович Свечников, dzimis 1881. gada 30. septembrī [v.s. 18. septembrī], miris 1938. gada 26. augustā) bija Krievijas impērijas virsnieks, padomju karavadonis, militārais vēsturnieks un teorētiķis.

Mihails Svečņikovs Михаил Степанович Свечников Personīgā informācija Dzimis 1881. gada 30. septembrī [v.s. 18. septembrī] Ustjmedvedickaja (tagad Serafimoviča) Krievija Miris 1938. gada 26. augustā Maskava PSRS (tagad Krievija) Tautība krievs

Militārais dienests Dienesta laiks 1901—1937 Valsts Krievija Sarkanā Somija PSRS Struktūra Krievijas impērijas armija Sarkanie gvardi Sarkanā armija Kaujas darbība Bokseru sacelšanās Krievijas—Japānas karš Oktobra revolūcija Somijas pilsoņu karš Krievijas pilsoņu karš

Dzīvesgājums

Dzimis Ustjmedvedickā Donas karaspēka apgabalā (tagad pilsēta Serafimoviča) kazaku virsnieka ģimenē. 1901. gadā absolvēja Mihailovas artilērijas skolu. Nosūtīts dienēt Aizbaikālā. 1901. gadā Svečņikovs piedalījies Bokseru sacelšanās apspiešanā Ķīnā. No 1904. līdz 1905. gadam piedalījās Krievijas—Japānas karā.

1911. gadā Mihails Svečņikovs pabeidza Ģenerālštāba akadēmiju. No 1913. gada dienēja Osovecas cietoksnī (tagadējā Polijas teritorijā). 1916. gadā ar apakšpulkveža pakāpi dienēja 38. armijas korpusa štābā, vēlāk — 47. armijas korpusā.

1917. gada sākumā Svečņikovs iecelts par 106. kājnieku divīzijas štāba priekšnieku Tamperē. 1917. gada maijā iestājās boļševiku partijā. Mihails Svečņikovs piedalījās Ziemas pils ieņemšanā Petrogradā, ar ko sākās Oktobra revolūcija un boļševiku nākšana pie varas Krievijā. 1917. gada decembrī Svečņikovu ievēlēja par 106. kājnieku divīzijas priekšnieku.

Sākoties Somijas pilsoņu karam 1918. gada janvārī, Svečņikovs tika norīkots par somu Sarkano gvardu militāro speciālistu. Drīz viņš komandēja Sarkanos Tamperē un Turku. 19. februārī viņš iecelts par ziemeļu frontes virspavēlnieku. Februāra beigās pārcelts uz Helsinkiem par padomdevēju. Kad karš bija zaudēts, devās uz Padomju Krieviju.

No 1918. gada maija komandēja 1. Petrogradas strēlnieku divīziju. No 1918. gada decembra līdz 1919. gada martam Svečņikovs bija Kaspijas—Kaukāza frontes virspavēlnieks. Pēc tam karoja Kazaņas un Tulas aizsardzības rajonos. No 1920. gada Mihails Svečņikovs bija Donas, vēlāk Kubaņas—Melnās jūras kara komisariātu militārais vadītājs.

1922. gadā viņš sāka militārā pasniedzēja darbu. 1934. gadā kļuva par Frunzes kara akadēmijas kara mākslas katedras priekšnieku. 1935. gadā Svečņikovam piešķirta kombriga dienesta pakāpe.

Staļina tīrīšanu laikā 1937. gada 31. decembrī Mihails Svečņikovs tika arestēts. 1938. gada 26. augustā viņam piesprieda nāves sodu, apsūdzot viņu fašistiskā sazvērestībā.

Reabilitēts 1956. gada 8. decembrī.