Donas karaspēka apgabals

Donas karaspēka apgabals (krievu: Область Войска Донского, ukraiņu: Область Війська Донського) bija Krievijas Impērijas administratīvi-teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas kazaki kā īpaša etnosociāla grupa. Apgabals aizņēma Donas upes vidusteces un lejteces rajonus.

Область Войска Донского Donas karaspēka apgabals 1786 – 1920 Donas karaspēka apgabala ģerbonis Location of autonoma teritorija Donas karaspēka apgabals, 1900 Pārvaldes centrs Novočerkaska (no 1806. gada) Valoda(s) krievu, ukraiņu, kalmiku Reliģija pareizticība, vecticība, budisms Valdība Autonoma teritorija atamani, gubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - no Azovas guberņas  - Dibināta 1786  - Pirmais pasaules karš  - Likvidēta 1920  - Sadalīta starp Krievijas PFSR un Ukrainas PSR

Tika izveidota 1786. gadā kā Donas karaspēka zeme (Земля Войска Донского). 1870. gadā tika nosaukta par Donas karaspēka apgabalu (Область Войска Донского). No 1918. līdz 1920. gadam teritorijā funkcionēja valstisks veidojuma Donas Vislielais karaspēks (Всевеликое войско Донское) jeb Donas republika. Apgabala galvaspilsēta līdz 1806. gadam bija Čerkaska (mūsdienās Staročerkaskas ciems Rostovas apgabalā), bet vēlāk — Novočerkaska. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, 152 700 kvadrātkilometru lielajā apgabalā dzīvoja 2 564 238 cilvēku, no tiem apmēram 40—45% bija kazaki. 66,8 % iedzīvotāju kā dzimtā bija norādīta krievu (lielkrievu) valoda, bet 28,1 % — ukraiņu (mazkrievu) valoda.

Līdz 18. gadsimtam Donas kazaki savus līderus (atamanus) ievēlēja un teritorija formāli nebija iekļauta Krievijas valstī, bet pēc Bulavina sacelšanās apspiešanas cars Pēteris I iekļāva teritoriju tieši Krievijas valstī, bet t.s. ieceltie atamani (наказной атаман) tika apstiprināti centralizēti. No 1909. līdz 1911. gadam Donas kazaku ieceltais atamans bija Rozulā dzimušais Frīdrihs (Fjodors) fon Taube. Pēc Februāra revolūcijas Donas kazaki par savu ievēlēto, ne vairs iecelto, atamanu izraudzījās Alekseju Kaļedinu, kurš, kad apgabalā uz neilgu laiku tika nodibināta Donas Padomju Republika, izdarīja pašnāvību. Nodibinoties Donas Vislielajam karaspēkam, par Donas kazaku līderi izvirzījās Pjotrs Krasnovs, kurš pēc boļševiku uzvaras devās trimdā.

Mūsdienās Donas karaspēka apgabala teritorija ietilpst Krievijā (gandrīz viss Rostovas apgabals un Volgogradas apgabala rietumu daļa), kā arī Ukrainā, tomēr gandrīz visu vēsturisko Donas karaspēka apgabala teritoriju Ukrainā faktiski kontrolē Doneckas tautas republika un Luhanskas tautas republika.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Donas karaspēka apgabals.