Mezglainā gaurenīte
Mezglainā gaurenīte (latīņu: Sagina nodosa) ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Āzijā, Ziemeļamerikā un Eiropā. Latvijā suga ir sastopama diezgan bieži visā valsts teritorijā, kur skrajas grupas aug mitros, smilšainos pazeminājumos mežos, kā arī starpkāpu ieplakās, ūdenstilpju krastos, ceļmalās un nezālienēs.[1]
| Mezglainā gaurenīte Sagina nodosa (Linnaeus) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Gaurenītes (Sagina) |
| Suga | Mezglainā gaurenīte (Sagina nodosa) |
 Mezglainā gaurenīte Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Mezglainā gaurenīte ir daudzgadīgs, 5—15 cm garš lakstaugs. Tam ir pacils, kails un tievs stublājs, kam pie pamata ir lapaini dzinumi; tas parasti zaro maz. Augs veido ceru. Apakšējās lapas ir šauri lineāras, 2,5—4 cm garas un līdz 0,1 cm platas, lapas uz stublāja vēl sīkākas. Stublāja lapu žāklē mēdz būt lapainas īsvasas. Stublāja un zaru galā ir viens vai divi ziedi. Kauslapas ir zaļas un nelielas — divreiz īsākas nekā baltās vainaglapas. Ziedi uz sīko lapu un tievā stublāja fona izskatās lieli. Kauslapas, vainaglapas un irbuļi ir 5, putekšņlapas 10. Auglis ir olveidīga piecvāršņu pogaļa, kas garāka nekā kauss. Gatavas pogaļas 5 zobiņi mazliet atlīkst. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «mezglainā gaurenīte - Sagina nodosa (L.) Fenzl - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-05-09.