Daudzgadīgi augi
augi, kas dzīvo ilgāk par diviem gadiem
Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.[1] Lielākajai daļai daudzgadīgo lakstaugu virszemes daļas rudenī atmirst. Pavasarī auga virszemes daļas attīstās no jauna, jo augsnē zem sniega šiem augiem saglabājas saknes un citi apakšzemes orgāni ar pumpuriem.[2]
Daudzgadīgie augi spēj sasniegt lielu vecumu. Vecākie Latvijas ozoli ir Glika ozoli Alūksnē — vairāk nekā 320 gadus veci. Pasaulē ir sastopami pat 2000 gadus seni ozoli.[2]
Veidi labot šo sadaļu
Ir nodalāmi vairāki daudzgadīgo augu veidi, atkarībā no to dzīves cikliem:
- Daudzgadīgi lakstaugi — augi, kuru lapotne un stublāji augšanas sezonas beigās atmirst, taču zem zemes saglabājas sakne vai citi orgāni, kas pārziemo, piemēram, pļavas āboliņš, gaiļbiksīte un meža silpurene.
- Mūžzaļi augi — augi bez izteiktiem stumbriem, kuru lapotnes neatmirst (vai lapu nomaiņa notiek pakāpeniski), piemēram, begonijas un kapmirtes.
- Koksnainie augi — augi ar noturīgiem virszemes stumbriem vai zariem, kas izdzīvo no vienas augšanas sezonas līdz nākamajai. Daudzām sugām pirms ziemas var nobirt lapas. Piemēram, bērzi un kadiķi.
- Monokarpi — augi, kas vienreiz uzzied, saražo sēklas un tad mirst, piemēram, agaves.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ A-Z encyclopedia of garden plants ([3rd ed.] izd.). London : Dorling Kindersley in association with the Royal Horticultural Society. 2008. ISBN 978-1-4053-3296-5. OCLC 299238159.
- ↑ 2,0 2,1 «Augu dzīves ilgums — teorija. Bioloģija, 7. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-05.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daudzgadīgi augi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)