Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.[1][2] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Melnrīkles strazds
Turdus atrogularis (Jarocki, 1819)
Melnrīkles strazds
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaMežastrazdu dzimta (Turdidae)
ĢintsMežastrazdi (Turdus)
SugaMelnrīkles strazds (Turdus atrogularis)
Melnrīkles strazds Vikikrātuvē
 
Melnrīkles strazds Indijā

Melnrīkles strazds ligzdo Urālu rietumu nogāzes, Sibīrijas centrālās daļas ziemeļos, uz austrumiem sasniedzot Jeņiseju un uz dienvidiem Sajānus, Tivu, Altaju un Mongolijas ziemeļrietumus. Areāla dienvidu mala virzienā uz Urāliem aptuveni seko mežu un stepju robežai. Praktiski visa populācija migrējoša. Tikai neliela daļa paliek ziemot arī ligzdošanas areālā (Kazahstānas austrumu ielejās). Ziemo plašā Āzijas apgabalā starp Irāku un Indijas ziemeļaustrumiem.[2][3]

Melnrīkles strazds Latvijā ir rets ieceļotājs. Līdz šim bijuši divi novērojumi.[3]

Melnrīkles strazds ir liela auguma mežastrazds, apmēram vienā lielumā ar pelēko strazdu.[4] Ķermeņa garums 24—27 cm, spārnu plētums 37—45 cm, svars 54—110 g.[4][5][6]

Ligzdošanas sezonā raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņam ir koši melna vai tumši brūna pakakle un krūtis (reizēm pazodē baltas svītriņas). Mātītei uz gaišajām krūtīm kā plata apkakle ir tumšu svītriņu laukums. Abiem dzimumiem brūnpelēka mugura, tumši brūna aste un gaiši pelēka pavēdere. Uz sāniem izplūdušu, tumšāku svītru raibumojums. Spārnu apakšas rudas. Ziemā tēviņš izskatās līdzīgs mātītei, tomēr ir par to ievērojami tumšāks. Arī jaunie putni līdzīgi mātītei, bet to muguras ir ar gaišām svītriņām, kā arī spārnu gali ir rudi.[4]

Melnrīkles strazds uzturas skujkoku un jauktu koku mežos (mežmalās un gar upju krastiem). Sastopams līdz 2200 m virs jūras līmeņa. Migrācijas laikā novērojams arī lapukoku mežos, dārzos, parkos, krūmājos un niedrājos. Migrāciju veic nelielos baros, kuros ir daži desmiti īpatņu.[4]

 
Melnrīkles strazds uzturas mežmalās un gar upju krastiem

Melnrīkles strazds barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, augļiem un ogām. Barību galvenokārt meklē uz zemes, pārvietojoties ar īsiem lēcieniem. Barojas arī seklā ūdenī, meklējot ūdens bezmugurkaulniekus. Īpaši tas raksturīgs ziemas periodā, barojoties neaizsalstošās upītēs.[6][7]

Ligzdo nelielās grupas (2—4 pāri), kas apmetas tālāk par 10 m viens no otra. Ligzda visbiežāk atrodas eglē vai priedē (arī krūmos, uz celmiem, ļoti reti uz zemes), parasti 0,3—5 m augstumā no zemes.[4][7] Tā būvēta no zariem, sausas zāles un dubļiem, no iekšpuses izklāta ar smalkiem zāļu stiebriņiem. Dējumā 4—7 zilizaļas olas ar rudiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 12 dienu vecumā.[4][6]

  1. IUCN: Turdus atrogularis
  2. 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Thrushes
  3. 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Melnrīkles strazds Turdus atrogularis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2017. gada 25. oktobrī. Arhivēts 2018. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Black-throated Thrush. Чернозобый дрозд | Қаражемсаулы сайрақ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. maijā. Skatīts: 2017. gada 28. oktobrī.
  5. Alive: Black-throated Thrush (Turdus atrogularis)
  6. 6,0 6,1 6,2 «Planet of Birds: Black-throated Thrush (Turdus ruficollis atrogularis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. janvārī. Skatīts: 2017. gada 28. oktobrī.
  7. 7,0 7,1 Apus: Дрозд чернозобый

Ārējās saites

labot šo sadaļu