Vikipēdija

Melnā vārna

Šis raksts ir par melno vārnu. Par citām jēdziena vārna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties. Izdala divas pasugas.[1]

Melnā vārna
Corvus corone (Linnaeus, 1758)
Melnā vārna
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsVārnas (Corvus)
SugaMelnā vārna (C. corone)
Izplatība

Melnās vārnas izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā
Melnā vārna Vikikrātuvē

Ilgu laiku pelēko vārnu (Corone cornix) uzskatīja par vienu no melnās vārnas pasugām. Abām vārnām ir ļoti līdzīga morfoloģija un uzvedība, tomēr ģenētiskie pētījumi ieviesa korekcijas sistematizācijā, un kopš 2002. gada pelēkā vārna ir patstāvīga suga. Saskarsmes areālos abas sugas reizēm hibridizējas.[2]

Izplatība

labot šo sadaļu

Melnajai vārnai ir divi lieli, izolēti izplatības areāli: Eiropas rietumi un Āzijas austrumu daļa. Katru teritoriju apdzīvo cita pasuga: C. c. corone sastopama Eiropā, bet C. c. orientalis Āzijā.[1] Lielais attālums starp abiem izplatības areāliem tiek skaidrots ar ledus laikmeta ietekmi.

Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā melnā vārna pamatā ir ieceļotāja, taču dažkārt paliek dzīvot uz vietas pat vairākus gadus. Ir zināmi divi šādi gadījumi Latvijas rietumos Mērsragā un Liepājā. Tā pastāvīgi uzturas pie jūras, barojoties krastmalā. Kolkā ir novērotas migrējošas melnās vārnas, kas piebiedrojušās Krievijas pelēkajām vārnām atceļā no ziemas klejojumiem. Ir avoti, kas norāda vairākus citus melnās vārnas novērojumus, bet tā kā tie nav apliecināti ar attēliem, tad nevar izslēgt, ka novērotie putni nav bijuši grūti atšķiramie nepieaugušie krauķi.[2] Mērsragā ir novērots jaukts pelēkās vārnas un melnās vārnas pāris un samērā ticams ligzdošanas gadījums.[3]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Melnās vārnas nāsis sedz īsas, spurainas spalviņas

Melnās vārnas apspalvojums, kā jau tās nosaukums norāda, ir melns, ar zaļganu vai violetu spīdumu.[4] Arī knābis un kājas ir melnas. No kraukļa, kurš arī ir melns, melno vārnu var atšķirt pēc auguma. Vārna ir mazāka, tās ķermeņa garums ir 48—53 cm, spārnu plētums 84—100 cm, svars 396—602 g.[5][6]

To var viegli sajaukt ar krauķi. Salīdzinot ar krauķi, melnajai vārnai knābis ir masīvāks un līdz ar to izskatās īsāks un strupāks ar izteiktu augšknābja gala liekumu uz leju. Arī nāsis vārnai ir segtas ar īsām, spurainām spalviņām. Tomēr rudenī un ziemā melnās vārnas maz atšķiras no jaunajiem krauķiem, jo tiem joprojām ir saglabājies apspalvojums pie knābja pamatnes. Raksturīgo pieaugušā krauķa knābi jaunie putni iegūst no februāra līdz maijam. Arī galvas forma abām sugām nedaudz atšķiras, krauķim galvas augšdaļā reizēm neliels pacēlums, vārnai galvas virspuse plakanāka, vienmērigi noapaļota. Pieredzējis novērotājs krauķi var atšķirt arī pēc lidojuma. Krauķim spārnu vēzieni ir ātrāki, elastīgāki un dziļāki. Arī spārni ir šaurāki un smailāki.[7]

Uzvedība

labot šo sadaļu
 
Eiropas melnā vārna (Corvus corone corone)
 
Āzijas melnā vārna (Corvus corone orientalis)

Melno vārnu un krauķi var atšķirt arī pēc uzvedības. Ligzdošanas laikā melnā vārna neveido barus atšķirībā no krauķa, lai gan reizēm arī krauķi izveido ligzdas ārpus kolonijas. Melnās vārnas bieži barojas kopīgos baros ar krauķiem, un ziemas periodā arī vārnas veido barus. Visatšķirīgākā abām sugām ir balss. Krauķim ķērcieni ir augstos toņos, bet melnajai vārnai ķērcieni veidojas dziļāk rīklē. Melnā vārna ir diezgan skaļš putns, bieži apmetas koka galā un klaigā.

Barība

labot šo sadaļu

Melnā vārna ir visēdāja, un barojas ar kukaiņiem, tārpiem, graudiem, sēklām un augļiem, maziem dzīvniekiem, putniem un to olām. Melnā vārna pamatā barojas ar jebko, ko var atrast. Tā pārmeklē arī cilvēku atkritumu izgāztuves un konteinerus. Melnās vārnas mēdz sekot lielajiem plēsīgajiem putniem un dzīvniekiem, lai pamielotos ar to medījumu, kā arī pašas aktīvi medī, savā starpā kooperējoties.

Ligzdošana

labot šo sadaļu

Melnās vārnas veido monogāmus pārus uz mūžu. To ligzda ir liela un smaga. Vieta ligzdai parasti tiek izvēlēta augsta koka galā, bet reizēm melnā vārna ligzdu iekārto uz klinšu dzegām un augstu celtņu konstrukcijās. Ļoti reti, bet reizēm var novērot ligzdu tuvu zemei. Ligzda ārēji atgādina kraukļa ligzdu, bet salīdzinoši ir nedaudz mazāka. Dējumā parasti ir 4—6 olas, tās ir gaiši zilas ar brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 17—19 dienas, olas perē tikai mātīte, kuru tēviņš baro. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 32—36 dienām. Abi vecāki rūpējas par mazuļiem. Diezgan bieži iepriekšēja gada jaunās vārnas palīdz vecākiem izbarot jauno perējumu. Bērni var palikt kopā ar vecākiem līdz 4 gadiem.[8]

Sistemātika

labot šo sadaļu

Melnajai vārnai ir 2 pasugas:[1]

  • Corvus corone corone — nominālpasuga, sastopama Eiropā;
  • Corvus corone orientalis — sastopama Āzijas centrālajā daļā un austrumos.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
  2. ↑ 2,0 2,1 «Melnā vārna». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. augustā. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī.
  3. ↑ «Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī. Arhivēts 2016. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  4. ↑ «Carrion crow (Corvus corone)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī. Arhivēts 2010. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ «ARKive: Carrion crow (Corvus corone)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 3. februārī. Arhivēts 2017. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ Alive: Carrion Crow (Corvus corone)
  7. ↑ Mežaparkā novēro Melno vārnu[novecojusi saite]
  8. ↑ Social system and helping at the nest

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Melnā_vārna&oldid=4181019"