Meža susuri
Meža susuri, meža susuru ģints (Dryomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.[1] Visplašākais izplatības areāls ir meža susurim (Dryomys nitedula), kas sastopams gan Eiropā, gan Āzijā. Abas pārējās sugas ir endēmas salīdzinoši nelielās teritorijās: Beludžistānas meža susuris (Dryomys niethammeri) — Pakistānā nelielā Beludžistānas teritorijā un Turcijas meža susuris (Dryomys laniger) — Turcijas dienvidos.[2][3] Meža susuru tuvākie radinieki, iespējams, ir dārza susuri.[1]
| Meža susuri Dryomys (Thomas, 1905) | |
|---|---|
 Meža susuris (Dryomys nitedula) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Vāverveidīgie (Sciuromorpha) |
| Dzimta | Susuri (Gliridae) |
| Apakšdzimta | Eirāzijas susuru apakšdzimta (Leithiinae) |
| Ģints | Meža susuri (Dryomys) |
 Meža susuri Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopama viena meža susuru ģints suga — meža susuris (Dryomys nitedula).[4] Latvija ir meža susura izplatības areāla ziemeļu robeža, tāpēc pie mums sastopams ļoti reti (visretāk sastopamais susuris). Vienīgā mūsu valsts ģeogrāfiskā vieta, par kuru droši zināms, ka šī suga tur mājo, ir Ilgu dabas liegums, kas robežojas ar Silenes dabas parku un atrodas Baltkrievijas pierobežā Skrudalienas pagastā.[2][5]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuMeža susuri ir neliela auguma vāverveidīgie grauzēji ar pūkainu asti. Tie vizuāli atgādina gan vāveri, gan peli.[5] Visas sugas ir apmēram vienādas. Ķermeņa garums (bez astes) 7—13 cm, astes garums 6—11 cm, svars 18—49 g.[6][7] Kažoka matojums ļoti mīksts, pūkains un vidēji garš. Mugurpusē pelēks vai pelēkbrūns, pavēdere balta.[6]
Dzīves vide un uzvedība
labot šo sadaļuMeža susuri ir ekoloģiski plastiskas sugas. Tās sastopamas gan krūmājos, gan biezos pamežos. To dzīvotnes ir ļoti atšķirīgas. Tie var būt lapkoku un skujkoku meži, mežmalas, lauces, augļudārzi un krūmāji līdzenumos, paugurainēs un piekalnēs. Meža susuri mājo arī tuksnešainos apvidos, stepē un augstu kalnos, kur aug daži krūmi vai to nav vispār. Eiropas daļā meža susuri galvenokārt dzīvo mežos.[3][6]
Ziemas periodā meža susuri koku dobumos vai pazemes alās guļ ziemas miegu. Aktīvi nakts laikā. Galvenokārt uzturas kokos un krūmos. Meža susuri ir visēdāji un barojas ar augļiem, sēklām, riekstiem, bezmugurkaulniekiem, putnu olām un maziem mugurkaulniekiem (piemēram, putnu mazuļiem).[7]
Sistemātika
labot šo sadaļuMeža susuru ģints (Dryomys)
- Beludžistānas meža susuris (Dryomys niethammeri)
- Meža susuris (Dryomys nitedula)
- Turcijas meža susuris (Dryomys laniger)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Mammal Species of the World: Genus Dryomys
- ↑ 2,0 2,1 IUCN: Baluchistan Forest Dormouse
- ↑ 3,0 3,1 IUCN: Woolly Dormouse
- ↑ «Latvijas Daba: Susuru dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 8. aprīlī.
- ↑ 5,0 5,1 «Latvijas Daba: Meža susuris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 9. aprīlī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Meža susuris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2019. gada 14. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 7,0 7,1 Forest dormice facts for kids