Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus). Mazajam dumpim ir 3 pasugas. Jaunzēlandes pasuga mūsdienās tiek izdalīta kā atsevišķa suga — Jaunzēlandes mazais dumpis (Ixobrychus novaezelandiae), kas, iespējams, ir izmirusi.[1][2] Arī Austrālijas mazais dumpis (Ixobrychus dubius) mūsdienās tiek izdalīts kā atsevišķa suga.[3]

Mazais dumpis
Ixobrychus minutus (Linnaeus, 1758)
Mazais dumpis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPelikānveidīgie (Pelecaniformes)
DzimtaGārņu dzimta (Ardeidae)
ApakšdzimtaDumpju apakšdzimta (Botaurinae)
ĢintsMazie dumpji (Ixobrychus)
SugaMazais dumpis (Ixobrychus minutus)
Mazais dumpis Vikikrātuvē

Mazais dumpis ligzdo Eiropas dienvidos un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un dienvidos, Āfrikā un Madagaskārā, Austrālijas dienvidrietumos un austrumos, Jaungvinejas dienvidos.[4] Putni, kas ligzdo Eiropas mērenajā joslā un Āfrikas rietumos ir migrējoši, tie ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos. Toties tie, kas ligzdo tropu joslā, ir nometnieki.

Latvijā mazais dumpis ir rets ligzdotājs. Turklāt kopš 1980. gadu sākuma to skaits ir samazinājies.[1] Mazais dumpis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.[5]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Jaunajiem putniem ir maskējošs apspalvojums; raibumaini brūns ar izteiktāku svītru rakstu uz krūtīm un vēdera nekā pieaugušajiem putniem

Mazais dumpis ir vismazākais putns gārņu dzimtā. Tā ķermeņa garums ir 27—36 cm, spārnu plētums 40—58 cm, svars 59—150 g.[2] Tam ir proporcionāli īss kakls, garš knābis un kājas. Apspalvojums tēviņiem ir atšķirīgs no mātītēm. Tēviņa pakausis, mugura, aste un spārni ir zaļi melni ar metālisku spīdumu, turklāt uz katra spārna ir krēmīgi baltu spalvu laukums. Pavēdere gaiši brūna ar vāji izteiktu svītru rakstu. Pazode krēmīgi balta. Pieaugušam tēviņam uz pakauša ir pagarinātas spalvas, kas veido nelielu cekulu. Knābis ir dzeltenpelēks, ar tumšāku virspusi. Acis dzeltenas, kājas dzeltenzaļas. Riesta laikā apspalvojums kļūst spilgtāks un kontrastaināks. Uz krūtīm spalvas izaug garākas un knābja apakšējā daļa, kā arī āda ap acīm kļūst sārta.[2]

Mātīte ir mazāka par tēviņu, un tās apspalvojums ir mazāk košs, turklāt spalvām nepiemīt metāliskais spīdums. Tām spārni un mugura ir raibumaini brūna, turklāt uz pavēderes ir raksturīgas brūnas svītras, kas rada lielisku kamuflāžas efektu. Jaunajiem putniem ir izteiktāks svītru raksts kā pieaugušajiem, un to kājas un knābis ir pelēcīgāks.[2]

Tā kā mazajam dumpim ir liels izplatības areāls, tad dažādās vietās tā ieradumi ir dažādi. Tomēr visbiežāk tas apmetas saldūdens ūdenstilpes tuvumā ar biezu, blīvi noaugušu krastu. Tie var būt niedrāji vai biezi krūmi, mežmalas, aizauguši purvi un mangrovju audzes. Mazais dumpis ir sastopamas arī sālsūdens lagūnu krastos. Tas ir sastopams arī Himalajos līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa. Ziemas periodā tas mājo atklātākās vietās ūdens tuvumā un labi sadzīvo ar cilvēku kaimiņos. Tas apmetas rīsu laukos un cukurniedru audzēs. Mazajam dumpim ir ātrs lidojums, salīdzinot ar pārējiem gārņu dzimtas putniem. Tā spārnu vēzieni ir ātri un sekli, kājas bieži nokarājas uz leju.[2]

 
Mazais dumpis galvenokārt barojas ar kukaiņiem
 
Mazā dumpja olas

Barības ieradumi mazajam dumpim ir mainīgi. Tie ir atkarīgi no sezonas, bet pamatā tas barojas ar kukaiņiem, kā circeņiem, sienāžiem, tauriņiem, bitēm un ūdens kukaiņiem un kāpuriem. Tas barojas arī ar zirnekļiem, tārpiem, vēžveidīgajiem, moluskiem, nelielām zivīm, vardēm, maziem rāpuļiem un putniem, un to olām.[2] Mazais dumpis ir aktīvs agri no rītiem un vakaros pēc saulrieta. Tas medībās dodas arī nakts laikā un dažos reģionos dienas vidū. Mazie dumpji medī pa vienam, lēnām soļojot pa ūdeni vai krastu. Reizēm tie medī, ilgstoši sēžot uz kāda paaugstinājuma un vērojot apkārtni. Kad medījums pamanīts, tas izstiepj kaklu un kā izmetot šķēpu to saķer ar knābi.

Eiropā un Āzijā mazais dumpis ligzdo laikā no maija līdz jūlijam, bet Āfrikas populācija ligzdo no jūnija līdz februārim. Tropos ligzdošana sākas uzreiz pēc lietus sezonas. Pāri visbiežāk ligzdo atsevišķi vai nelielās grupās. Visbiežāk ligzda tiek būvēta biezos krūmos vai niedrājos ūdens tuvumā, reizēm kokos. Agri pavasarī tēviņš ieņem ligzdošanas vietu un sauc pie sevis mātīti ar skaļiem rejošiem saucieniem. Pāris kopīgi būvē ligzdu, kuras būvniecībai izmanto zarus, dažādus augu stiebrus un niedres. Ligzdai ir platformas forma ar konisku apakšu. No iekšpuses ligzda tiek vīta no smalkākiem stiebriem un lapām. Ligzda var tikt izmantota vairākus gadus pēc kārtas. Dējumā ir 2—9 olas. Tās perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 16—21 dienu. Jaunie putni aug ātri. Jau pēc nedēļas tie sāk rāpties laukā no ligzdas. Pilnībā ligzdu tie atstāj pēc 14—16 dienām. Apspalvojums tiem izaug pēc 27 dienām. Tajā pašā gadā pāris perē vēl otru un reizēm trešo perējumu.[2]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Mazajam dumpim mūsdienās izdala 3 pasugas:

  1. 1,0 1,1 «Mazais dumpis Ixobrychus minutus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 17. martā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «ARKive: Little bittern (Ixobrychus minutus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. martā.
  3. Christidis, Les; & Boles, Walter E. (2008). Systematics and Taxonomy of Australian Birds. Melbourne: CSIRO Publishing. ISBN 978-0-643-06511-6.
  4. «IUCN: Ixobrychus minutus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. novembrī. Skatīts: 2011. gada 17. martā.
  5. «Putni (Aves)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2011. gada 17. martā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu