Maskavas iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Maskavas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Maskavas iela atrodas Daugavas labajā krastā - Maskavas forštates, Ķengaraga, Rumbulas un Dārziņu apkaimēs. Maskavas iela sākas no 13. janvāra ielas un vijās cauri pilsētas dienvidaustrumu rajoniem līdz pat Rīgas pilsētas robežai, aiz kuras tā turpinās kā Rīgas—Daugavpils šoseja A6.
| Maskavas iela | |
|---|---|
 Maskavas iela Ķengaragā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Maskavas forštate, Ķengarags, Rumbula, Dārziņi |
| Garums | 16 048 m |
| Vēsturiskie nosaukumi |
Jāņa jeb Inča dambis (1650-...) Lielā Jaunkrievu iela (1810—1859) Latgales iela (1938—1940) |
| Joslu skaits | 2—6 |
| Segums | asfaltbetons, bruģis |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 15., 18., 31., 49., 60. |
| Tramvajs | 3., 7., 9. |
 Maskavas iela Vikikrātuvē | |
Ar Maskavas ielas adresi Rīgā ir reģistrēts 751 ēku, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā.[1] Tā ir arī otra garākā iela Rīgā (pēc Jaunciema gatves) ar kopējo garumu 16 048 metri. Ielas platums variē no 2 līdz pat 6 braukšanas joslām.
Vēsture Labot
Maskavas iela ir senā Rīgas—Daugavpils—Polockas tirdzniecības un pasta ceļa daļa pilsētas robežās, ko dēvēja par "Polockas ceļu". Tas katru gadu pavasaros applūda, tādēļ radās nepieciešamība pēc dambja izbūves gar Daugavu. Pēc Rīgas nocietinājumu paplašināšanas Zviedru Vidzemes laikā ap 1626. gadu priekšpilsētas palisādē Lielās Riepnieku ielas (tagadējās Dzirnavu ielas) stūrī uzcēla Jāņa vārtus, savukārt 1650. gadā līdz tiem uzbūvēja dambi (tagadējās Maskavas ielas posmā no Centrāltirgus līdz Lāčplēša ielai). Šo dambi arī izmantoja kā ceļu ērtai iebraukšanai pilsētā. Sākotnēji to dēvēja par Inču dambi, bet vēlāk - par Jāņa dambi (vācu: Johannis-Damm). Tieši Jāņa dambis, kopā ar toreizējo Lastādijas ielu (vācu: Lastadienstrasse), uzskatāms par mūsdienu Maskavas ielas priekšteci.
Šajā laikā, attīstoties starptautiskajiem tirdzniecības sakariem, Rīgā arvien biežāk ar kuģiem ieradas dažādu tautību tirgotāji, jo īpaši - ebreji no Holandes, Prūsijas, Brandenburgas, Polijas un Lietuvas. Lai ierobežotu ebreju izcelsmes ieceļotāju izplešanos pilsētā, 1638.gadā Rīgas rāte tiem noteica konkrētu apmešanās vietu priekšpilsētā aiz pilsētas mūriem un vaļņiem (tagadējais Maskavas un Lāčplēša ielas krustojums), ko tolaik nodēvēja par Judenherbergu (tulkojumā no vācu val. - "ebreju viesnīca"). Šajā vietā ar laiku uzcēla vairākas ēkas ebreju izmitināšanai, kuras vēlāk nodega Ziemeļu kara laikā.[2]
Pēc Rīgas pievienošanas Krievijas Impērijai Baltijas ģenerālgubernators Džordžs Brauns 1766. gadā izdeva noteikumus par ebreju atrašanos Rīgas pilsētā, sakarā ar tiem ebrejiem bija atļauts 6 nedēļas tirdzniecības nolūkā dzīvot apmetnē aiz pilsētas Jāņavārtiem, kur atļāva ierīkot arī pirmo ebreju lūgšanu namu. Līdz ar priekšpilsētas paplašināšanu Jāņavārtus 1789. gadā pārcēla apmēram uz tagadējo Maskavas un Pirts ielu stūri, kur vēlāk atradās pilsētas dezinfekcijas iestāde.
No 1810. gada pārsvarā jauno krievu ienācēju apdzīvoto priekšpilsētas ielu, kas sākās aiz Lielās Riepnieku ielas (vācu: Grosse Reeperstrasse), sāka saukt par Lielo Jaunkrievu ielu (vācu: Grosse Neureussische Strasse). Pēc priekšpilsētu nodedzināšanas 1812. gada kara laikā, rajonā starp Lielo Riepnieku ielu un pilsētas Esplanādi ielu tīkls tika pārveidots un Lielā Jaunkrievu iela tika pagarināta, tai pievienojot Jāņa dambi (vācu: Johannis-Damm) un Lastādija ielu (vācu: Lastadienstrasse). 1827. gadā Lielā Jaunkrievu iela sniedzās līdz vietai, kur no Lielās Jaunkrievu ielas pa kreisi atzarojās Lubānas ceļš, bet pa labi Maskavas ceļš. Tur Krievijas ķeizara Aleksandra I valdīšanas laikā bija uzbūvēti jauni Jāņa vārti, kas par godu ķeizara sievai tika dēvēti arī par Elizabetes vārtiem (vācu: Elisabethpforte).
1859. gadā šī Maskavas forštates iela tika pārdēvēta par Maskavas ielu (vācu: Moskauer Strasse) un 1861. gadā pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas (1857—1863) tā tika pagarināta līdz Kārļa baseinam, blakus Rīgas Centrāltirgum. 1867. gadā iela tika pagarināta līdz Ķeizara (tagad Dzērvju iela) ielai.
Pirmā pasaules kara laikā ielu 1914. gadā pagarināja līdz Kišiņevas (tagad Ķengaraga iela) ielai, 1917. gadā līdz Prūšu krogam (apmēram līdz Glūdas ielai). 1938. gadā Maskavas iela tika pārdēvēta par Latgales ielu un 1939. gadā pagarināta līdz Šķirotavas dzelzceļa stacijai (Rasas ielai). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika atjaunots Maskavas ielas nosaukums.[3]
Ielas apbūve Labot
Maskavas ielu veido gan mazstāvu apbūve Maskavas forštates apkaimē, gan daudzstāvu apbūve, kā arī daudzstāvu dzīvojamais masīvs Ķengaragā.[3]
-
Agrākais tirgus laukums Maskavas ielā
-
Maskavas ielas senā daļa Maskavas forštates teritorijā (2009)
-
Maskavas iela netālu no Tirdzniecības centra "Dole" (2005. gada 27. februāris)
Skatīt arī Labot
Atsauces Labot
- ↑ Valsts zemes dienests. «Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas atvērtie dati». Skatīts: 28.09.2023.
- ↑ https://archive.jpr.org.uk/download?id=1351
- ↑ 3,0 3,1 Enciklopēdija "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988. gads, 448. lpp.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maskavas iela.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |