Zemes mantija
(Pāradresēts no Mantija)
- Šis raksts ir par ģeoloģiju. Par apģērbu skatīt rakstu Mantija (apģērbs).
Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām. Tā veido zemes tilpuma lielāko daļu, aptuveni 82%. Mantija iesniedzas līdz aptuveni 2900 km dziļumam. Augšējā mantijā robežvirsmas tuvumā ar zemes garozu ir blīvāki un smagāki ieži. Tie galvenokārt ir peridotīti, olivinīti un eklogīti, kuru blīvums ir 3,4-4,2 g/cm3. Dziļākos mantijas slāņos norisinās minerālu pārvērtības un jonu izmaiņas.[1]
| elements | daudzums | savienojums | daudzums | |
|---|---|---|---|---|
| O | 44,8 | |||
| Si | 21,5 | SiO2 | 46 | |
| Mg | 22,8 | MgO | 37,8 | |
| Fe | 5,8 | FeO | 7,5 | |
| Al | 2,2 | Al2O3 | 4,2 | |
| Ca | 2,3 | CaO | 3,2 | |
| Na | 0,3 | Na2O | 0,4 | |
| K | 0,03 | K2O | 0,04 | |
| kopā | 99,7 | kopā | 99,1 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Strautnieks, 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte
- ↑ mantle@Everything2.com. Retrieved 2007-12-26.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zemes mantija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)