Manometriskais spiediens

Manometriskais spiediens ir spiediens ko iegūst^{[nepieciešama atsauce]} mērot dotās vides spiedienu ar manometru. Ir daudz un dažādi manometru veidi, kā arī skalas, kurās tie mēra spiedienu. Visizplatītākie ir bāros (bar) un mārciņās uz kvadrātcollu (psi). Tomēr, lai iegūtu precīzus mērījumus, manometriskā spiediena standarta mērvienības SI sistēmā ir mmHg un ūdens staba metrs.

Izskaidrojums

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību. SI spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru, jeb paskālos.

Parasti spiedienu mēra arī atmosfērās, kas ir apmēram Zemes atmosfēras spiediens jūras līmenī (101325 Pa). Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības. Tāpat spiedienu iedala atkarībā no mērīšanas veida.

Spiediena mērvienības    

Bārs (bar) - atmosfēras spiediena mērvienība.

Tehniskā atmosfēra (at) -  spiediens, ko rada 1 kgf spēks, vienādi sadalīts uz plakanu virsmu ar laukumu 1 cm²

Atmosfēra ( atm) - ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².

Dzīvsudraba staba milimetrs (mmHg, dz. st. mm) - ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur. Normālais atmosfēras spiediens, jeb 760 dz. stabiņa milimetri vienādi ar 101 325 paskāliem jeb 1013,25 hektopaskāliem lielu atmosfēras spiedienu. Agrāk izmantoja arī citu metodi: dzīvsudraba stabs ar augstumu 1 mm un blīvumu 13,5951×10³ kg/m³ pie brīvās krišanas paātrinājuma 9,80665 m/s². Atšķirība starp šiem diviem lielumiem ir tikai 0,000014%.

Ūdens staba metrs (ūd. st. m; mH2O)  -  ārpussistēmas spiediena mērvienība. To izmanto dažādās tehnikas nozarēs, galvenokārt hidraulikā. Starptautiski to apzīmē ar mH2O. 1 ūdens staba metrs ir vienāds ar tāda ūdens staba hidraulisko spiedienu, kura augstums ir 1 m, 4 °C temperatūrā un pie brīvās krišanas paātrinājuma g = 9,80665 m/s². Tas ir vienāds ar 9806,65 N/m² = 10−4 kgf/m² = 73,556 mmHg.

Spiediena mērvienības

	Paskāls (Pa)	Bārs (bar)	Tehniskā atmosfēra (at)	Fiziskā atmosfēra (atm)	Dzīvsudraba staba milimetrs (dz. st. mm; mm Hg; Torr)	Ūdens staba metrs (ūd. st. m; m H2O)
1 Pa	―	10−5	10,197×10−6	9,8692×10−6	7,5006×10−3	1,0197×10−4
1 bar	105	―	1,0197	0,98692	750,06	10,197
1 at	98066,5	0,980665	―	0,96784	735,56	10
1 atm	101325	1,01325	1,033	―	760	10,33
1 mm Hg	133,322	1,3332×10−3	1,3595×10−3	1,3158×10−3	―	13,595×10−3
1 m H2O	9806,65	9,80665×10−2	0,1	0,096784	73,556	―

Spiediena iedalījums pēc mērīšanas veida

Spiedienu parasti iedala manometriskajā, barometriskajā un absolūtajā spiedienā. Tos izšķir pēc tā, kāds spiediens tiek mērīts. Pēc tā tiek arī izvēlēta attiecīgā mērierīce šī spiediena mērīšanai.

Barometriskais spiediens ir spiediens ko iegūst spiedienu mērot ar barometru. Tas apzīmē atmosfēras spiedienu. Parasti tas tiek mērīts milimetros dzīvsudraba staba (mmHg). Barometru var izmantot arī augstuma mērīšanai – 1milibārs spiediena krituma uz 8 metriem.

Mērīšanas ierīces

Dzīvsudraba staba manometrs

Manometrus izšķir absolūtajos un atmosfēriskajos. Absolūtie manometri mēra spiedienu neatkarīgi no ārējās vides atmosfēras spiediena. Tie ir noslēgti un mēra spiedienu, kur nulles punkts ir standartarmosfēra (101325Pa). Šie manometri tiek izmantoti augsta vakuuma vai augsta spiediena apstākļos, jo nepieļauj vides iedarbību, kā arī ražotājiem dod iespēju izveidot papildu aizsargapvalku, avārijas gadījumiem.

Atmosfēriskie manometri kā mērīšanas nulles punktu ņem doto atmosfēras spiedienu. Šo manometru korpusos ir atmosfēras spiediena pievads, kas atkarībā no manometra uzbūves iedarbojas kā pretspēks mērāmajam spiedienam. Šiem manometriem, atvienojot no sistēmas, vienmēr ir jārāda nulle. Šos manometrus var atšķirt ar to, ka to mērvienību sistēmas apzīmējumam ir pievienots burts „g” (no angļu: gauge) (piem. psig).