Vikipēdija

MOL Group

MOL Group (Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt.) ir Ungārijas enerģētikas uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas Budapeštā. Uzņēmums ir dibināts 1991. gadā. MOL ir vērtīgākais uzņēmums Ungārijā un otrais vērtīgākais uzņēmums Centrālajā un Austrumeiropā.[1]

MOL Group
Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt.
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1991. gads
Galvenais birojs Budapešta, Karogs: Ungārija Ungārija
Produkti nafta un dabasgāze
Tīmekļa vietne molgroup.info
Galvenais birojs MOL Campus ekā
Ar saules enerģiju darbināmā MOL degvielas uzpildes stacija Budapeštā

Uzņēmums nodarbojas ar naftas un dabasgāzes iegulu izpēti, iegūšanu, pārstrādi, izplatīšanu un tirdzniecību. MOL arī veic elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību. Tas arī iesaistīts atjaunojamās enerģijas jomā, ražojot biodegvielu. MOL Group darbojas vairāk nekā 40 valstīs, un tam ir gandrīz 2000 degvielas uzpildes staciju Centrālajā un Austrumeiropā, esot tirgus līderim Ungārijā, Horvātijā un Slovākijā. MOL veic naftas un gāzes izpēti un ieguvi Ungārijā, Horvātijā, Ziemeļjūrā, Krievijā, Kazahstānā, Pakistānā, Irākā, Omānā, Ēģiptē, Kamerūnā un Angolā.

MOL Group akcijas tiek kotētas Budapeštas fondu biržā, Euronext un Varšavas fondu biržā. Lielākie akcionāri (2021. gada augustā):[2] MOL New Europe Foundation (10,49 %), Maecenas Universitatis Corvini Foundation (10,00 %), Mathias Corvinus Collegium Foundation (10,00 %), Oman Oil Budapest (7,14 %), OTP Bank (4,90 %), ING Bank N.V. (4,48 %).

MOL grupas lielākie meitas uzņēmumi:

Vēsture

labot šo sadaļu

MOL tika izveidots 1991. gada 1. oktobrī, apvienojot deviņus Ungārijas valsts uzņēmumus. 1995. gadā apvienošanās process bija pabeigts, visām struktūrvienībām darbojoties vienotā sabiedrībā. 1990. gados MOL tika privatizēts. 1995. gadā MOL atvēra pirmo degvielas uzpildes staciju Rumānijā. 1996. gadā tika atvērtas degvielas uzpildes stacijas Slovākijā un Ukrainā; dibināts meitas uzņēmums MOL Slovenia. 1997. gadā no Amoco tika nopirktas degvielas tirdzniecības operācijas Rumānijā. 1998. gadā Jemenā tika dibināts naftas ieguves uzņēmums MOL Yemen. 1999. gadā Pakistānā tika dibināts naftas ieguves uzņēmums MOL Pakistan.

2000. gadā MOL sāka Slovākijas enerģētikas uzņēmuma Slovnaft un Ungārijas etilēna un polipropilēna ražotāja TVK iegādes procesu; 2002. gadā TVK pilnībā nonāca MOL kontrolē. 2003. gadā MOL ieguva 25 % kapitāldaļu Horvātijas naftas uzņēmumā INA. 2004. gadā no Shell tika nopirkts degvielas uzpildes staciju tīkls Rumānijā. 2004. gadā MOL panāaa vienošanās par Austrijas degvielas uzpildes staciju tīkla Roth pirkšanu. 2004. gadā MOL bija ieguvis 98,4 % Slovnaft kapitāldaļu. 2006. gada septembrī MOL un INA konsorcijs noslēdza līgumu ar Bosnijas un Hercegovinas valdību par 67,5 % kapitāldaļu iegūšanu naftas produktu izplatīšanas uzņēmumā Energopetrol. 2006. gadā MOL daļu gāzes biznesa pārdeva Vācijas uzņēmumam E.ON Ruhrgas International.

2007. gada jūnijā Austrijas enerģētikas uzņēmums OMV izteica priekšlikumu nopirkt MOL. Priekšlikumu MOL noraidīja. 2008. gada 6. martā Eiropas Komisija sāka izmeklēšanu OMV izteiktā MOL pirkšanas piedāvājuma lietā. 2018. gada 24. jūnijā OMV no Eiropas Komisijas saņēma "Paziņojumu par noraidījumu" MOL pārņemšanas mēģinājumā. 2009. gada martā OMV pārdeva tai piederošo 21,2 % MOL kapitāldaļu Krievijas Surgutneftegas. MOL nodēvēja šo darījumu par "nedraudzīgu". 2011. gada maijā Ungārijas valdība panāca vienošanos par MOL akciju izpirkšanu no Surgutneftegas.

2007. gada augustā tika nopirkts Itālijas uzņēmums Italiana Energia e Servizi S.p.A. (IES) ar naftas pārstrādes rūpnīcu Mantujā un 165 degvielas uzpildes stacijām. 2007. gada novembrī MOL ierosināja izveidot kopēju Centrālās un Dienvideiropas gāzes cauruļvadu sistēmu New European Transmission System (NETS). 2007. gada 20. decembrī tika paziņots par MOL un Čehijas enerģētikas uzņēmuma ČEZ stratēģisku kooperāciju. Ar ČEZ izveidoja kopuzņēmumu elektroenerģijas ražošanai no gāzes un ar to saistītai gāzes infrastruktūrai. Saistībā stratēģisko partnerību, ČEZ tika pārdoti 7,35 % MOL kapitāldaļu. 2008. gada martā MOL paziņoja, ka 8 % akciju tiks pārdots Oman Oil. 2008. gadā MOL daļa INA pieauga līdz 47,15 %.

2010. gadā MOL kā pirmais uzņēmums no reģiona tika iekļauts Dow Jones ilgtspējības rādītājos. 2011. gadā Slovēnijā tika iegādāts uzņēmums TUS Oil Holding. 2013. gada beigās MOL no Vācijas uzņēmuma Wintershall iegādājās portfeli, kurā bija gan ieguves lauki, gan neapgūti projekti Ziemeļjūrā. MOL arī iegādājās vietu Skota mezglā Ziemeļjūras centrālajā daļā. 2014. gada 8. maijā MOL paziņoja par Itālijas Eni meitasuzņēmumu Čehijā, Slovākijā un Rumānijā iegādi, ieskaitot 208 degvielas uzpildes staciju mazumtirdzniecības tīklu, kas darbojās ar Agip zīmolu. Darījums ietvēra arī Eni vairumtirdzniecības daļu pārņemšanu Čehijā, Slovākijā un Rumānijā. 2015. gadā MOL Group iegādājas 173 degvielas uzpildes stacijas Ungārijā un 17 degvielas uzpildes stacijas Slovēnijā. 2015. gadā MOL veica publisku piedāvājumu iegādāties TVK akcijas (to vēlāk pārdēvēja par MOL Petrochemicals). 2015. gadā MOL turpināja paplašināt savu izpētes portfeli, Norvēģijā iegādājoties Ithaca Petroleum Norge.[3]

2016. gadā MOL paziņoja par ilgtermiņa stratēģiju "MOL 2030". Saskaņā ar to uzņēmuma integrētais augšupejošais—lejupejošais biznesa modelis turpinātu nodrošināt stabilu un stabilu rentabilitāti tuvāko 10 līdz 15 gadu laikā, taču uzņēmuma nākotnei būtu nepieciešami jauni ieguldījumi. Stratēģijas ietvaros uzņēmums plānoja dažādot klasisko naftas un gāzes biznesu un attīstīties par reģiona vadošo ķīmijas un patēriņa preču un pakalpojumu uzņēmumu. Līdz 2030. gadam MOL plānoja investēt 4,5 miljardus ASV dolāru. Viens no pirmajiem projektiem, kas sekoja jaunajai stratēģijai, bija poliolu ķīmijas projekts. 2018. gada septembrī MOL panāca galīgo ieguldījumu projektā un parakstīja inženierijas, iepirkuma un būvniecības līgumus ar ThyssenKrupp.

2017. gadā MOL uzsāka darbību autoparku pārvaldības, e-mobilitātes un transportlīdzekļu koplietošanas jomā. Uzņēmums 2018. gadā izveidoja partnerību plastmasas pārstrādes jomā ar Vācijas uzņēmumu APK. 2019. gada septembrī MOL Serbija atklāja jaunu degvielas noliktavu Sremski Karlovci. 2019. gada oktobrī Tisaūjvārošā tika ieliks pamatakmens rūpnīcas kompleksam, ko plānots pilnībā iedarbināt līdz 2021. gadam. 2019. gada novembrī MOL parakstīja līgumu ar Chevron, iegādājoties to 9,57 % kapitāldaļu Azeri—Čiragas—Ģinešli (ACG) naftas atradnē un 8,9 % akciju Baku—Tbilisi—Džejhanas (BTC) cauruļvadā, kas transportē jēlnaftu no ACG uz Vidusjūras ostu Džejhanu Turcijā. Kopējā darījuma vērtība bija 1,57 miljardi ASV dolāru. 2019. gada novembrī MOL paziņoja, ka ir iegādājies 100 % Vācijas plastmasas maisījumu ražošanas uzņēmuma Aurora akciju.

2021. gada martā MOL meitasuzņēmums Slovnaft vienojās par uzņēmuma Normbenz Slovakia s.r.o. iegādi; tam bija 19 Lukoil zīmola degvielas uzpildes stacijas Slovākijā. Martā MOL arī noslēdza darījumu ar Marché International AG, lai iegādātos uzņēmumu, kas Ungārijā pārvaldīja 9 restorānus ar Marché zīmolu. 2021. gada jūnijā MOL Group panāca vienošanos par Austrijas naftas un gāzes grupas OMV meitasuzņēmuma OMV Slovenija d.o.o. 92,25 % akciju (INA d.d. jau piederēja 7,75 % tā akciju) iegādi par 301 miljonu eiro (summa vēlāk tika koriģēta); tam Slovēnijā bija 120 DUS;[4] darījums tika pabeigts 2023. gada 1. jūlijā. Līdz 2022. gadam MOL ieguldīja vairāk nekā 170 miljonus ASV dolāru alternatīvās loģistikas izveidē Adria cauruļvadā, kas ļāva veikt vairāk piegāžu pa jūru, lai apgādātu Duna un Slovnaft naftas pārstrādes rūpnīcas Ungārijā un Slovākijā, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas jēlnaftas. 2022. gada decembrī tika atklāta uzņēmuma jaunā biroja ēka MOL Campus, kas kļuva par augstāko ēku Budapeštā.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Ranking Coface Cee top 500 companies
  2. ↑ Ownership structure
  3. ↑ Our History
  4. ↑ MOL Group to buy OMV’s retail network of 120 service stations in Slovenia MOL Group, 08 Jun 2021

Ārējās saites

labot šo sadaļu



Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=MOL_Group&oldid=4060873"