Mērdzenes pagasts

Mērdzenes pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Goliševas, Malnavas, Mežvidu, Blontu un Pušmucovas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Mērdzenē.

Mērdzenes pagasts
Novads:	Ludzas novads
Centrs:	Mērdzene
Kopējā platība:	89,6 km2
• Sauszeme:	88,0 km2
• Ūdens:	1,6 km2
Iedzīvotāji (2024):	534
Blīvums (2024):	6,1 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
krievu:	Михайловская
Mērdzenes pagasts Vikikrātuvē

Daba

Lielākā daļa pagasta atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā. Dienvidrietumu malā iestiepjas Latgales augstienes ziemeļu daļa — Burzavas pauguraine. Augstākā vieta — Diervanīšu kalns (135,3 m v.j.l.) — pagasta rietumu daļā. Augstākie pauguri: Karātavu, Kausinieku, Kviešu kalns.

Trešdaļu pagasta teritorijas aizņem meži, īpaši iespaidīgs ir Kravcovkas masīvs. Pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļā gandrīz tūkstoš hektāru platībā stiepjas vietām augstais, vietām zemais Kreiču purvs. Krīvu Stiglovā stiepjas 32 ha plašais nosusinātais purvs, tajā iegūto kūdru var izmantot pakaišiem, lauku mēslošanai un zālāju sēklu audzēšanai. Pagastā atrodas daļa no 1985.—1988. gadā atklātās Degļovas dolomīta atradnes. Dolomīts derīgs šķembu ražošanai. 1998. gadā izpētīta Vecpiragovas smilts-grants atradne. Smilts piemērota būvniecībai.

Hidrogrāfija

Upes:

• Rītupe
  • Strauja
    • Ločupeite

Purvi:

• Pagasta dienvidaustrumos atrodas Kreiču purva daļa 962 ha platībā.

Vēsture

Mihalova (Mikalava) izveidojās kā amatniecības un tirdzniecības centrs pie Ludzas—Kārsavas lielceļa. 18. gadsimtā Mihalovas muiža bija viena no lielākajām Ludzas apriņķī, muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Līdz 19. gadsimta beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas.

1920. gada zemes reformas laikā Pušmucavas muižu (Poszmucow) sadalīja 78 vienībās 1070 ha kopplatībā, bet Stiglavas, Mikalavas un Morozovas meža novadus 770 vienībās 5788 ha kopplatībā. Mikalavas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 5 vienībās 67 ha kopplatībā, Goliševas pareizticīgo baznīcas zemi sadalīja 8 vienībās 76 ha kopplatībā. 1925. gadā Mihalovas pagastu pārdēvēja par Mērdzenes pagastu. 1935. gadā Mērdzenes pagasta platība bija 321,1 km² un tajā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus. Mikalavā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši” (no 1912. gada līdz pat 1950. gadiem, 1936. gadā piederēja M. Pugovičam), Podinavā — ūdensdzirnavas „Slūžas” (no 1919. gada līdz 1945. gadam, 1936. gadā piederēja J. Dunduram). Mežerniekos bija T. Sarkaņa ūdensdzirnavas. Dzirnavās mala graudus, kārsa vilnu un vēla vadmalu, „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna. Strauju ciemā atradās I. Pugoviča zāģētava, Stiglavā un Antonavā darbojās Malnavas piensaimnieku sabiedrības krejotavas.

Latvijas PSR laikā 1945. gadā pagastā izveidoja Blontu, Degļevas, Goliševas, Lapatinsku, Mērdzenes, Mežernieku, Pušmucovas un Stiglovas ciema padomes, bet 1949. gadā pagastu likvidēja. 1954. gadā Mērdzenes ciemam pievienoja Lapatinsku un Stiglovas ciemu. Kolektivizācijas sākumposmā 1949. gadā izveidoja 14 lauksaimniecības arteļus. Drīz sākās to apvienošana. Pudinovā izveidojās kolhozs „Rassvet”, kas guva labus panākumus gaļas un piena lopkopībā, it īpaši cūkkopībā un zirgkopībā. Kolhozu turpmākās apvienošanas gaitā 1974. gadā izveidojās kolhozs „Vienība”, kas pastāvēja līdz 1994. gadam.

Latvijas neatkarības atgūšanas laikā 1990. gadā Mērdzenes ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva Ludzas novadā.

Pieminekļi un apskates objekti

Mērdzenes pagasta padome

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi:

• Silinīku pilskalns, senā apmetņu vieta — valsts arheoloģijas piemineklis.
• Stiglovas senkapi (Kara kalns).

Vietējas nozīmes arheol. pieminekļi:

• Mērdzenes Karātavu kalns — soda vieta, vietējas nozīmes piemineklis.

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi:

• Stiglovas katoļu baznīca.
• Pudinavas pareizticīgo baznīca.

Mērdzenē uzstādīta piemiņas plāksne Otrajā pasaules karā kritušajiem novadniekiem.

Pudinovā pie Ludzas—Kārsavas ceļa atrodas divas dižliepas, to apkārtmērs ir 4,0m un 4,4 m. Uz rietumiem no Stiglovas katoļu baznīcas atrodas Karolīnas liepa (apkārtmērs 2,71 m).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 3 222 —     1935 3 700 +0.36% 1959 2 126 −2.28%	Gads Iedz. ±% g.p. 1967 1 697 −2.78% 1979 1 316 −2.10% 1989 1 165 −1.21%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 996 −1.41% 2011 670 −3.54% 2021 537 −2.19%

Nacionālais sastāvs

Nacionālais sastāvs Mērdzenes pagastā Tautība Procenti latvieši    76% krievi    22% citi    2%

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	pārējie
1930	10978	7307	3460	143	0	53	5	9	0	1
1935	3073
1959	2126
1968	1697
1979	1316	900	386	12	3	7	1	nez.	nez.	7
1989	1151	805	304	6	12	3	1	nez.	nez.	21
2000	964	728	215	3	2	3	2	0	2	9
2011	670	531	124	1	2	2	1	nez.	nez.	9
2021	537	425	98	1	1	2	0	nez.	nez.	10

Apdzīvotās vietas

Mērdzene, Pūdinova, Latvīšu Stiglova, Baranova, Boltāni, Čieri, Degterova, Diervanīši, Grabežova, Jaunpiragova, Kapačova, Kausinīki, Kitkova, Kozukolni, Kravcovka, Kreiči, Krīvu Stiglova, Lapatnīki, Lielie Bati, Malzubri, Mihalova, Miški, Parsikova, Repki, Rūzori, Samuši, Silagaiļi, Silinīki, Silkāni, Sloboda, Šalaji, Šķirmanti, Tabulova, Vacpiragova, Zaiceva.

Saimniecība

Pagastā reģistrētas 29 zemnieku saimniecības, 270 piemājas saimniecības, 3 kokapstrādes cehi, 3 veikali, kafejnīca, aptieka, šūšanas darbnīca. Latgales tūrisma apritē ir iesaistījusies z/s „Kramiņi” kā apskates saimniecība, kas piedāvā iepazīt bišu dravu, nogaršot dažādu šķirņu medu un zemenes, popularizē bioloģiskās saimniekošanas metodes. Ir sava amata meistari aušanā, adīšanā, kulinārijā, galdniecībā.

Transports

Pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš Kārsava—Ludza—Ezernieki, 2. šķiras autoceļi Ludza—Stiglova—Kārsava, Mērdzene—Goliševa, Mērdzene—Čieri un Mērdzene—Stiglova.

Izglītība un kultūra

Izglītība

Jaunuzceltā Mērdzenes dziesmu estrāde

Mērdzenes pagastā skola pastāv kopš 1897. gada. Sākumā bija vairākas skolas, kurās mācības notika latviešu un krievu valodās. Ar 1964. gadu pagastā ir tikai viena divplūsmu skola. Pašreiz mācību process notiek latviešu valodā. Pamatskola izvietota divās ēkās: Mērdzenē (1.-4.kl.) un (pirmsskolas grupa) un Pudinavā (5.-9.kl.). Pamatskolā tiek īstenotas pirmsskolas un pamatizglītības programmas. Visam skolotāju kolektīvam ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Savas intereses bērni pilnveido, darbojoties interešu pulciņā, mazpulkā, datorpulciņā, mākslas-dizaina pulciņā, dejo tautu dejas, dzied vokālajā ansamblī. Mākslas — dizaina pulciņa dalībnieki, piedaloties starptautiskajos konkursos Polijā, Izraēlā, Somijā, Francijā, ir guvuši godalgotas vietas un atzinības.

Kultūra un sabiedriskā dzīve

Piemiņas plāksne Otrajā pasaules karā bojā gājušajiem

Kopš 2001. gada pagastā darbojas sabiedriskais interešu centrs „Mērdzenes Gundega”, kas piedalās sabiedrisko aktivitāšu, pasākumu organizēšanā. Katru gadu pagastā tiek organizēts konkurss „Sakoptākā sēta”, rīkotas sporta sacensības, pļaušanas sacensības. Pagasts piedalās konkursā „Sakoptākais Latvijas pagasts”, 2002. un 2003. gadā iegūstot 3. vietu un 2006. gadā ieņemot 1. vietu Ludzas rajonā. Kopš 1997. gada pagasta dzīves aktualitātes atspoguļo informatīvais izdevums „Mērdzenes Vēstis”, kas iznāk vienu reizi mēnesī. Tradīcijām bagāta ir pagasta kultūras dzīve. Tajā ir iesaistījušies ap 100 pašdarbnieku. Darbojas etnogrāfiskais ansamblis, sieviešu koris „Austra” , jauniešu deju kolektīvs „Luste”. Pasākumi noris Mērdzenes Tautas namā (195 vietas) un 1999. gadā celtajā Mērdzenes brīvdabas estrādē.