Mārtiņš Jeske

Mārtiņš Jeske (1883—1941) bija Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks, Latvijas armijas ģenerālis (1940). Pēc Latvijas okupācijas apcietināts un gājis bojā gulaga nometnē.

Mārtiņš Jeske Latvijas armijas formas tērpā Personīgā informācija Dzimis 1883. gada 12. novembrī Medumu pagasts, Ilūkstes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 24. novembrī (58 gadi) Surmoga, Usoļlags, Molotovas apgabals, PSRS (tagad Krievija) Tautība Latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe Dienesta laiks 1905—1914 1914—1918 1919—1920 1920—1940 Valsts Krievija Francija Krievija Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš

Dzīvesgājums

Dzimis 1883. gada 12. novembrī Kurcuma pagastā. Pēc Kazaņas junkuru skolas beigšanas (1905) dienēja Rīgā un Irkutskā. 1914. gadā beidza Vladivostokas Austrumu valodu institūtu.

Pirmā pasaules kara laikā karoja Francijas armijā (1914—1918). Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gadā vadīja krievu brīvprātīgo vienību Deņikina armijā, 1920. gadā Krimas cīņu laikā pieteicās Latvijas militārās misijas rīcībā un jūlijā atgriezās Latvijā.

Bija Latvijas Ārlietu ministrijas Austrumu valstu nodaļas sekretārs (1920), pēc tam darbojās Latvijas Armijas virspavēlnieka štāba operatīvajā daļā, bija militārais pārstāvis Vācijā (1921—1923). 1925. gadā beidza Francijas Kara akadēmiju. Kopš 1925. gada vadīja virsnieku apmācības, paaugstināts par pulkvedi (1927). Spānijas pilsoņu kara laikā bija Tautu Savienības Neiejaukšanās komisijas loceklis Spānijā (1938—1939).

Pēc Latvijas okupācijas viņam Kirhenšteina valdība 1940. gada jūlijā piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpu un iecēla par Latvijas bruņoto spēku štāba priekšnieku, pēc Sarkanās armijas teritoriālā korpusa izveides 1940. gada oktobrī atvaļināts.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā apcietināts, aizvests uz PSRS un ieslodzīts Usoļlaga soda nometnē. Apsūdzēts par to, ka no Francijas kā krievu brīvprātīgo komandieris ieradies Deņikina armijā, cīnījies pret Sarkano armiju Donas un Caricinas frontē; bijis militārais atašejs, apmācību priekšnieks, ģenerālis Latvijas armijā.

Miris 1941. gada 24. novembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira
• Viestura ordenis
• Apbalvots arī ar Igaunijas, Francijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas ordeņiem.