Mārtiņš Kemnics

Šis raksts ir par teologu. Par citām jēdziena Chemnitz nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mārtiņš Kemnics (vācu: Martin Chemnitz, vēsturiski Kemnitz, Kemnitzius, Chemnitius, Chemnizius, dzimis 1522. gada 9. novembrī, miris 1586. gada 18. aprīlī) bija t.s. otrās paaudzes luteriskais teologs, Mārtiņa Lutera sekotājs, ekleziālā autoritāte un mācītājs. Saukts arī par Alter Martinus jeb Otro Mārtiņu, un viņam veltīts teiciens: Si Martinus non fuisset, Martinus vix stetisset (Ja [otrais] Mārtiņš (Kemnics) nebūtu nācis, tad [pirmais] Mārtiņš (Luters) diez vai spētu pastāvēt).

Mārtiņš Kemnics Martin Chemnitz Personīgā informācija Dzimis 1522. gada 9. novembrī Treienbrīcene Brandenburgas markgrāfiste Svētā Romas impērija (tagad Brandenburga, Vācija) Miris 1568. gada 18. aprīlī (45 gadi) Braunšveiga Braunšveigas-Lineburgas hercogiste Svētā Romas impērija (tagad Lejassaksija, Vācija) Tautība vācietis Vecāki Pauls Kemnics, Eifēmija Kemnica Brāļi Matejs Kemnics Māsas Ursula Keimnica Dzīvesbiedre Anna Hāna Bērni desmit

Vispārīgā informācija Galvenās intereses astroloģija, kas tika nomainīta ar teoloģiju Alma mater Frankfurtes pie Oderas Universitāte Vitenbergas Universitāte Kēnigsbergas Universitāte Skolotājs Mārtiņš Luters, Filips Melahtons Nozīmīgi darbi "Concordia" (1580) Valoda vācu valoda

Dzīvesgājums

Mārtiņš Kemnics piedzima Treienbrīcenē (Treuenbrietzen) Brandenburgas markgrāfistē (mūsdienu Vācija). Visticamāk, kristīts 11. novembrī, tādēļ arī nosaukts par Mārtiņu. Studēja Frankfurtes pie Oderas, Vitenbergas un Kēnigsbergas Universitātē. Izglītošanās notika fragmentāri un dažādās pilsētās Kemnica finansiālo grūtību dēļ. Doktora grādu ieguva 1568. gadā Rostokā. Iesaistījies Lutera sekotāju teoloģiskajās diskusijās pret Andreasu Ozianderu.

Studiju laikā Vitenbergā Kemnicu mazāk ietekmēja Mārtiņš Luters nekā Filips Melanhtons, ko viņš arī uzskatīja par savu skolotāju. Lai gan savos darbos un uzskatos Kemnics pārstāvēja Melanhtona kritizētājus gnezioluterāņus, tomēr viņš nekad nav Melahtonu publiski kritizējis vai nosodījis.

1554. gadā atgriezies studēt Vitenbergā, Kemnics tika uzņemts arī par universitātes mācībspēku, taču šajā amatā nepalika ilgi, jo, sekojot Braunšveigas adjunkta Joahima Merlina aicinājumam, pieņēma Braunšveigas Mārtiņa baznīcas mācītāja un koadjunkta amatu. No 1554. gada līdz pat nāves gadam viņš dzīvoja, kalpoja un strādāja tieši šajā pilsētā.

1555. gada 19. martā salaulājās ar jurisprudences licenciāta Pētera Hāna meitu Annu. Ģimenē dzimuši desmit bērni, no kuriem brieduma gadus sasnieguši četri.

1567. gada 20. septembrī M. Kemnicu aicināja, 24. septembrī apstiprināja rāte, un 15. oktobrī viņš oficiāli ieņēma Braunšveigas superintendanta posteni. 1584. gadā slimības un vecuma dēļ superintendanta amatu atstāja. Amatu izpildīja ar lielu apzinību un rūpību. Savās garīgā amata pilnvarās norādīja uz sava suverēna — hecoga Jūlija — divkosību ticības jautājumos.

Teoloģiski nozīmīgākā darbība saistīta ar luteriskās teoloģijas nostiprināšanu uz Bībeles pamata, sistemātisku (dogmatisku) nostiprināšanu un polemiku ar katoļiem par teoloģiskiem jautājumiem.

Nozīmīgākie darbi:

• Tridentas koncila pētniecība, kurā analizē Tridentas koncilā pieņemtos lēmumus ar Bībeles un Baznīcas tēvu palīdzību.
• Enhiridions — atbildes uz kristiešu jautājumiem.
• Svētāis Vakarēdiens — apraksta Svētā Vakarēdiena būtību.
• Jēzus Kristus divas dabas — analizē Jēzus Kristus dievišķuma un cilvēciskuma savstarpējās attiecības.

Atsauces

• Hemnics M. Enhiridions. Rīga, Luterisma mantojuma fonds, 2001
• Proiss Dž. A. O. Otrais Mārtiņš. — Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2001.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mārtiņš Kemnics.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)