Vikipēdija

Māris Gulbis (politiķis)

Māris Gulbis (dzimis 1971. gada 23. septembrī) ir latviešu jurists, politiķis un bijušais Latvijas iekšlietu ministrs. Ir bijis vairāku politisko partiju biedrs un 8. Saeimas deputāts.

Māris Gulbis
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Mareks Segliņš
Pēctecis Ēriks Jēkabsons
Dzimšanas dati 1971. gada 23. septembrī (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Jaunais laiks (2002—2004)
Jaunie Demokrāti (2005—2009)
Reģionu alianse (2014—?)
JKP (2017—2018)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1971. gada 23. septembrī Kuldīgā, viņa tēvs Māris Gulbis[1] bija Latvijas PSR Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētājs, vēlāk viesnīcas "Rīdzene" vadītājs.[2][3] Viņa jaunākais brālis Artis Gulbis ir mugurkaula ķirurgs.[4] Mācījās Liepājas 1. vidusskolā un Rīgas 64. vidusskolā.[5] 1994. gadā viņš absolvēja Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.[6]

No 1990. līdz 1991. gadam M. Gulbis bija advokāta palīgs birojā "Bļugers un Plaude", tad līdz 1992. gadam a/s "LANA" jurists, līdz 1994. gadam Šveices valdības fonda "Transfer Stiftung Marktwitrschaft Lettland" direktors.[2] 1996. gadā M. Gulbis kļuva par Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru.[2] 1999. gadā pēc vairākiem skandāliem par nesamērīgi dārgiem par nodokļu naudu iegādātiem valsts dienesta automobiļiem atteicās no viņam pienākošās dienesta automašīnas. 2000. gada martā pēc uzņēmuma "LatRosTrans" statūtu grozījumu reģistrēšanas M. Gulbis apgalvoja, ka uz viņu un Uzņēmumu reģistru izdarīts spiediens. Tā gada rudenī viņš lūddza ģenerālprokuroru pārbaudīt, vai ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis Uzņēmumu reģistram nav sniedzis nepatiesas ziņas par Privatizācijas aģentūras valdes locekļa Didža Azandas atcelšanas un Arņa Ozolnieka iecelšanas procedūru. Ģenerālprokuratūra šo lūgumu noraidīja.[7]

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

2002. gada jūlijā M. Gulbis iestājās partijā "Jaunais laiks",[2] no kuras oktobrī ievēlēts 8. Saeimā.[8] Dažas dienas pēc Saeimas mandāta saņemšanas tika apstiprināts Einara Repšes Ministru kabinets, kurā M. Gulbis ieguva iekšlietu ministra posteni, tādējādi uz laiku noliekot Saeimas mandātu.[9] Stājoties amatā, M. Gulbis solīja, ka "iekšlietu sistēmā būs plašas reformas, pakāpeniski tiks veikts audits un pārbaudes visās struktūrās un, paaugstinot algas policistiem, tiks palielināta arī atbildība".[10]

Saskaņā ar "Latvijas faktu" veiktajām aptaujām, Gulbja popularitātes reitings pieauga līdz 53% 2003. gada martā, tomēnes iegūstot arī populārākā E. Repšes valdības ministra pozīciju.[11][12] Viņš piedalījās reidos, kuru laikā tika aizturēti narkotiku tirgoņi un pircēji,[13] neļāva Latvijā ierasties Krievijas dziedātājam Josifam Kobzonam,[14] kā arī Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram ierosināja slēgt tirgu "Latgalīte", pamatojot to ar tajā pieejamo preču neskaidro izcelsmi.[15]

2004. gada 5. februārī E. Repšes valdība demisionēja.[16] Tā kā nākamajā koalīcijā "Jaunais laiks" netika iekļauts, M. Gulbis ministra amatu zaudēja un atgriezās Saeimā.[17] 2004. gada 1. oktobrī Māris Gulbis un Ināra Ostrovska (M. Gulbja sievasmāte) paziņoja par to, ka izstājas no "Jaunā laika" un tā Saeimas frakcijas. Šo lēmumu M. Gulbis pamatoja ar "demokrātijas trūkumu partijā" un turpmāk darbojās kā neatkarīgais deputāts.[18] Nedaudz vēlāk viņš paziņoja, ka gatavojas runāt ar "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" par ēnu kabineta izveidi.[19] Novembrī M. Gulbis ar domubiedriem dibināja sabiedrisko organizāciju "Jauno demokrātu kustība".[20] Neilgi pirms balsojuma par Aigara Kalvīša valdības apstiprināšanu 2004. gada decembrī M. Gulbis un I. Ostrovska paziņoja, ka to neatbalstīs.[21]

2005. gada 11. jūnijā nodibināja partiju "Jaunie demokrāti", kurā ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju.[22] Viņa vadībā "Jaunajiem demokrātiem" pievienojās "lielākā daļa" Sociāldemokrātu savienības biedru,[23] kā arī tika veiktas pārrunas ar partiju "Latvijai un Ventspilij" un "Zaļo un Zemnieku savienību" par kopīgu startu 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā.[24][25] Pārrunas tika pārtrauktas, bet jūnijā no "Jaunajiem demokrātiem" aizgāja, lai pievienotos "Zaļo un Zemnieku savienībai " viena no partijas dibinātājām I. Ostrovska.[26] Jūlijā, partijas 2. kongresā, M. Gulbis tika atkārtoti ievēlēts partijas vadītāja amatā.[27] Vēlēšanās "Jaunie demokrāti" ieguva 1,27% balsu, tādējādi nepārvarot 5% barjeru un Saeimā neiekļūstot.

Nepilnu mēnesi pēc vēlēšanām M. Gulbja vadītie "Jaunie demokrāti" Augstākajā tiesā apstrīdēja vēlēšanu rezultātus, pamatojot to ar faktu, ka Tautas partija un LPP/LC izmantoja trešās personas, lai varētu apiet aģitācijas izmaksu ierobežojumus.[28] 2007. gada jūnijā "Jaunie demokrāti" paziņoja par plānu veidot apvienību,[29] vēlāk precizējot, ka vēlas apvienoties ar TB/LNNK.[30] 2008. gada aprīlī, partijas 4. kongresā, M. Gulbi partijas vadītāja amatā nomainīja Edgars Jansons,[31] bet 2009. gadā viņš no paša dibinātās partijas izstājās.

2014. gadā M. Gulbis iestājās partijā "Reģionu alianse" un 2016. gada septembrī pieteica savu kandidatūru uz KNAB vadītāja amatu,[32] taču netika apstiprināts. 2017. gadā M. Gulbis iestājās Jaunajā konservatīvajā partijā, no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Vēlāk M. Gulbis no partijas tika izslēgts.[33] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, M. Gulbis kļuva par partijas KPV LV izvirzītā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena padomnieku.

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

M. Gulbis ir precējies vairākkārt. Pirmoreiz viņš apprecējās 19 gadu vecumā, otrā laulība bija ar juristi Elizabeti Bruksli-Gulbi, tajā dzimuši četri bērni.[5] 2003. gada beigās viņi izšķīrās.[34] 2004. gada septembrī Gulbis apprecējās ar Tīnu Ostrovsku. 2006. gada februārī pārim piedzima meita, pāris izšķirās 2007. gadā.[34]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Sabiedrībā zināmi cilvēki slēdz laulības līgumus». Apollo. 2006.01.18. Skatīts: 2010.10.29.[novecojusi saite]
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Jaunlaiku dendijs». TvNET. 2004.02.16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. novembrī. Skatīts: 2010.10.29.
  3. ↑ «Divi Māri, divi Gulbji». TVNET (latviešu). 2006-06-16. Skatīts: 2019-10-10.
  4. ↑ «Artis Gulbis». Ortopēdijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnika. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010.10.29.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Māris Gulbis». Spotnet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2010.10.29.
  6. ↑ «Māris Gulbis». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2010.10.29.
  7. ↑ «Saeimā ievēlēto ‘Jaunā laika’ pārstāvju biogrāfijas». Delfi. 2002.10.23. Skatīts: 2010.10.30.
  8. ↑ «Māris Gulbis». 8. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.10.29.
  9. ↑ «Apstiprina Repšes valdību». Delfi. 2002.10.07. Skatīts: 2010.10.29.
  10. ↑ «Iekšlietu ministrs sola plašas reformas un pārbaudes». Delfi. 2002.12.13. Skatīts: 2010.10.30.
  11. ↑ «Populārākā amatpersona – prezidente». Delfi. 2002.12.28. Skatīts: 2010.10.30.
  12. ↑ «Populārākais ministrs – Gulbis». Delfi. 2003.03.26. Skatīts: 2010.10.30.
  13. ↑ «Gulbis un Šlesers naktī tvarsta narkotirgoņus». Delfi. 2003.02.16. Skatīts: 2010.10.30.
  14. ↑ «Dziedātājam Kobzonam liedz iebraukt Latvijā». Delfi. 2003.07.05. Skatīts: 2010.10.30.
  15. ↑ «Gulbis ierosina slēgt 'Latgalīti'». Delfi. 2003.10.15. Skatīts: 2010.10.30.
  16. ↑ «Atkāpjas Repšes valdība». Delfi. 2004.02.05. Skatīts: 2010.10.30.
  17. ↑ «Rotācija parlamentā varētu notikt nākamceturtdien Saeimas plenārsēdē». Delfi. 2004.03.10. Skatīts: 2010.10.30.
  18. ↑ «Gulbis un Ostrovska pametuši ‘Jauno laiku’ (papildināts)». Delfi. 2004.10.01. Skatīts: 2010.10.30.
  19. ↑ «Pēc JL pamešanas Gulbis saņēmis vairākus sadarbības piedāvājumus». Delfi. 2004.10.04. Skatīts: 2010.10.30.
  20. ↑ «Gulbis ar domubiedriem nodibina ‘Jauno demokrātu kustību’». Delfi. 2004.11.04. Skatīts: 2010.10.30.
  21. ↑ «Gulbis un Ostrovska neatbalstīs valdību». Delfi. 2004.12.01. Skatīts: 2010.10.30.
  22. ↑ «Nodibināta partija 'Jaunie demokrāti' (papildināts)». Delfi. 2005.06.11. Skatīts: 2010.10.31.
  23. ↑ «Sociāldemokrātu savienība pievienosies ‘Jaunajiem demokrātiem’». Delfi. 2005.10.18. Skatīts: 2010.10.31.
  24. ↑ «Gulbis cer uz Lemberga pievienošanos ‘Jaunajiem demokrātiem’». Delfi. 2006.01.31. Skatīts: 2010.10.31.
  25. ↑ «ZZS un ‘Jaunie demokrāti’ neizslēdz startu Saeimas vēlēšanās ar vienotu sarakstu». Delfi. 2005.08.02. Skatīts: 2010.10.31.
  26. ↑ «Deputāte Ostrovska pievienojas ZZS». Delfi. 2006.06.16. Skatīts: 2010.10.31.
  27. ↑ ««Jaunos demokrātus» turpinās vadīt Māris Gulbis». Apollo. 2006.07.08. Skatīts: 2010.10.31.[novecojusi saite]
  28. ↑ «JD tiesā apstrīd 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus (papildināts)». Delfi. 2006.10.27. Skatīts: 2010.10.31.
  29. ↑ «'Jaunie Demokrāti' sāks sarunas par partiju apvienības veidošanu». Delfi. 2007.06.10. Skatīts: 2010.10.31.
  30. ↑ «'Jaunie demokrāti' vēlas apvienoties ar TB/LNNK». Delfi. 2007.06.11. Skatīts: 2010.10.31.
  31. ↑ «Par partijas 'Jaunie demokrāti' valdes priekšsēdētāju ievēl Edgaru Jansonu». Delfi. 2008.04.05. Skatīts: 2010.10.31.
  32. ↑ «Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis pieteicies KNAB priekšnieka konkursam». irlv.lv. 2016.09.13. Skatīts: 2016.09.13..[novecojusi saite]
  33. ↑ Eksministrs Māris Gulbis atklāj, kāpēc izslēgts no Bordāna partijas nra.lv
  34. ↑ 34,0 34,1 «Māri Gulbi atstājusi sieva». Apollo. 2007.07.11. Skatīts: 2020.09.02.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Rihards Zolotovs 		LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs
1996. gads — 2002. gada 26. novembris 		Pēctecis:
Jānis Endziņš
Priekštecis:
Mareks Segliņš 		Latvijas iekšlietu ministrs
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts 		Pēctecis:
Ēriks Jēkabsons
Priekštecis:
partija dibināta 		"Jauno demokrātu" valdes priekšsēdētājs
2005. gada 11. jūnijs — 2008. gada 5. aprīlis 		Pēctecis:
Edgars Jansons


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Māris_Gulbis_(politiķis)&oldid=4168310"