Māris Gulbis (politiķis)

(Pāradresēts no Māris Gulbis)

Māris Gulbis (dzimis 1971. gada 23. septembrī) ir latviešu jurists, politiķis un bijušais Latvijas iekšlietu ministrs. Ir bijis vairāku politisko partiju biedrs un 8. Saeimas deputāts.

Māris Gulbis
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Mareks Segliņš
Pēctecis Ēriks Jēkabsons

Dzimšanas dati 1971. gada 23. septembrī (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Jaunais laiks (2002—2004)
Jaunie Demokrāti (2005—2009)
Reģionu alianse (2014—?)
JKP (2017—2018)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

M. Gulbis ir mācījies Liepājas 1. vidusskolā un Rīgas 64. vidusskolā.[1] 1994. gadā viņš absolvēja Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.[2]

Profesionālā karjera

labot šo sadaļu

No 1990. līdz 1991. gadam M. Gulbis bija advokāta palīgs birojā "Bļugers un Plaude". Tad līdz 1992. gadam bijis a/s "LANA" jurists. No 1992. līdz 1994. gadam M. Gulbis bija Šveices valdības fonda "Transfer Stiftung Marktwitrschaft Lettland" direktors.[3]

1996. gadā M. Gulbis ticis iecelts par Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru.[3]

Bijis iesaistīts vairākos skandālos. 1999. gadā pēc vairākiem skandāliem par nesamērīgi dārgiem par nodokļu naudu iegādātiem valsts dienesta automobiļiem atteicies no viņam pienākošās dienesta automašīnas. 2000. gada martā pēc uzņēmuma "LatRosTrans" statūtu grozījumu reģistrēšanas M. Gulbis apgalvoja, ka uz viņu un Uzņēmumu reģistru izdarīts spiediens. Tā gada rudenī viņš arī lūdzis ģenerālprokuroru pārbaudīt, vai ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis Uzņēmumu reģistram nav sniedzis nepatiesas ziņas par Privatizācijas aģentūras valdes locekļa Didža Azandas atcelšanas un Arņa Ozolnieka iecelšanas procedūru. Ģenerālprokuratūra šo lūgumu noraidīja.[4]

Amatā bijis līdz 2002. gadam, kad kļuvis par iekšlietu ministru. No amata tika oficiāli atbrīvots 26. novembrī.[5]

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

2002. gada jūlijā M. Gulbis iestājies partijā "Jaunais laiks",[3] no kuras oktobrī ievēlēts 8. Saeimā.[6] Dažas dienas pēc Saeimas mandāta saņemšanas tika apstiprināts Einara Repšes Ministru kabinets, kurā M. Gulbis ieguva iekšlietu ministra posteni, tādējādi uz laiku noliekot Saeimas mandātu.[7] Stājoties amatā, M. Gulbis solīja, ka "iekšlietu sistēmā būs plašas reformas, pakāpeniski tiks veikts audits un pārbaudes visās struktūrās un, paaugstinot algas policistiem, tiks palielināta arī atbildība".[8]

Būdams valdībā, M. Gulbis bija viens no populārākajiem tās ministriem. Saskaņā ar "Latvijas faktu" veiktajām aptaujām, viņa popularitātes reitings pieauga no 42,2 procentiem 2002. gada decembrī uz 53% 2003. gada martā, tomēnes iegūstot arī populārākā E. Repšes valdības ministra pozīciju.[9][10] M. Gulbis vairākkārt pieņēma lēmumus, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi. Viņš piedalījās reidos, kuru laikā tika aizturēti narkotiku tirgoņi un pircēji,[11] neļāva Latvijā ierasties Krievijas dziedātājam Josifam Kobzonam,[12] kā arī Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram ierosināja slēgt tirgu "Latgalīte", pamatojot to ar tajā pieejamo preču neskaidro izcelsmi.[13]

2004. gada 5. februārī E. Repšes valdība demisionēja.[14] Tā kā nākamajā koalīcijā "Jaunais laiks" netika iekļauts, M. Gulbis ministra amatu zaudēja un atgriezās Saeimā.[15]

2004. gada 1. oktobrī Māris Gulbis un Ināra Ostrovska (M. Gulbja sievasmāte) paziņoja par to, ka izstājas no "Jaunā laika" un tā Saeimas frakcijas. Šo lēmumu M. Gulbis pamatoja ar "demokrātijas trūkumu partijā" un turpmāk darbojās kā neatkarīgais deputāts.[16] Nedaudz vēlāk viņš paziņoja, ka gatavojas runāt ar "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" par ēnu kabineta izveidi.[17] Novembrī M. Gulbis ar domubiedriem dibināja sabiedrisko organizāciju "Jauno demokrātu kustība".[18] Neilgi pirms balsojuma par Aigara Kalvīša valdības apstiprināšanu 2004. gada decembrī M. Gulbis un I. Ostrovska paziņoja, ka to neatbalstīs.[19]

2005. gada 11. jūnijā tika dibināta partija "Jaunie demokrāti". M. Gulbis tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju.[20] Viņa vadībā "Jaunajiem demokrātiem" pievienojās "lielākā daļa" Sociāldemokrātu savienības biedru,[21] kā arī tika veiktas pārrunas ar partiju "Latvijai un Ventspilij" un "Zaļo un Zemnieku savienību" par kopīgu startu 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā.[22][23] Pārrunas tika pārtrauktas, bet jūnijā no "Jaunajiem demokrātiem" aizgāja, lai pievienotos "Zaļo un Zemnieku savienībai " viena no partijas dibinātājām I. Ostrovska.[24] Jūlijā, partijas 2. kongresā, M. Gulbis tika atkārtoti ievēlēts partijas vadītāja amatā.[25] Vēlēšanās "Jaunie demokrāti" ieguva 1,27% balsu, tādējādi nepārvarot 5% barjeru un Saeimā neiekļūstot.

Nepilnu mēnesi pēc vēlēšanām M. Gulbja vadītie "Jaunie demokrāti" Augstākajā tiesā apstrīdēja vēlēšanu rezultātus, pamatojot to ar faktu, ka Tautas partija un LPP/LC izmantoja trešās personas, lai varētu apiet aģitācijas izmaksu ierobežojumus.[26] 2007. gada jūnijā "Jaunie demokrāti" paziņoja par plānu veidot apvienību,[27] vēlāk precizējot, ka vēlas apvienoties ar TB/LNNK.[28] 2008. gada aprīlī, partijas 4. kongresā, M. Gulbi partijas vadītāja amatā nomainīja Edgars Jansons,[29] bet 2009. gadā viņš no paša dibinātās partijas izstājās.

2014. gadā M. Gulbis iestājās partijā "Reģionu alianse".

2016. gada septembrī pieteicis savu kandidatūru uz KNAB vadītāja amatu,[30] taču netika apstiprināts.

2017. M. Gulbis iestājās Jaunajā konservatīvajā partijā, no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Vēlāk M. Gulbis no partijas tika izslēgts.[31] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, M. Gulbis kļuva par partijas KPV LV izvirzītā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena padomnieku.

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

Māris Gulbis ir dzimis 1971. gada 23. septembrī Kuldīgā. Viņam ir jaunākais brālis Artis Gulbis, kas ir ārsts un nodarojas ar mugurkaula ķirurģiju.[32] Viņa tēvs Māris Gulbis ir vairākkārt šķīries,[33] ir bijis Latvijas PSR Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētājs, viesnīcas "Rīdzene" vadītājs un "Latvijas Ceļa" biedrs.[3][34]

M. Gulbis ir precējies vairākkārt. Pirmoreiz viņš apprecējās 19 gadu vecumā. Otrā laulība bijusi ar juristi Elizabeti Bruksli-Gulbi, tajā dzimuši četri bērni.[1] Šķiršanās tika iesniegta 2002. gada augustā un pabeigta 2003. gada beigās.[35] 2004. gada septembrī viņš apprecējās ar Tīnu Ostrovsku. 2006. gada februārī pārim piedzima meita, pāris izšķirās 2007. gadā.[35]

  1. 1,0 1,1 «Māris Gulbis». Spotnet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2010.10.29.
  2. «Māris Gulbis». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2010.10.29.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Jaunlaiku dendijs». TvNET. 2004.02.16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. novembrī. Skatīts: 2010.10.29.
  4. «Saeimā ievēlēto ‘Jaunā laika’ pārstāvju biogrāfijas». Delfi. 2002.10.23. Skatīts: 2010.10.30.
  5. «Endziņu apstiprina par galveno valsts notāru». Delfi. 2003.01.29. Skatīts: 2010.10.30.
  6. «Māris Gulbis». 8. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.10.29.
  7. «Apstiprina Repšes valdību». Delfi. 2002.10.07. Skatīts: 2010.10.29.
  8. «Iekšlietu ministrs sola plašas reformas un pārbaudes». Delfi. 2002.12.13. Skatīts: 2010.10.30.
  9. «Populārākā amatpersona – prezidente». Delfi. 2002.12.28. Skatīts: 2010.10.30.
  10. «Populārākais ministrs – Gulbis». Delfi. 2003.03.26. Skatīts: 2010.10.30.
  11. «Gulbis un Šlesers naktī tvarsta narkotirgoņus». Delfi. 2003.02.16. Skatīts: 2010.10.30.
  12. «Dziedātājam Kobzonam liedz iebraukt Latvijā». Delfi. 2003.07.05. Skatīts: 2010.10.30.
  13. «Gulbis ierosina slēgt 'Latgalīti'». Delfi. 2003.10.15. Skatīts: 2010.10.30.
  14. «Atkāpjas Repšes valdība». Delfi. 2004.02.05. Skatīts: 2010.10.30.
  15. «Rotācija parlamentā varētu notikt nākamceturtdien Saeimas plenārsēdē». Delfi. 2004.03.10. Skatīts: 2010.10.30.
  16. «Gulbis un Ostrovska pametuši ‘Jauno laiku’ (papildināts)». Delfi. 2004.10.01. Skatīts: 2010.10.30.
  17. «Pēc JL pamešanas Gulbis saņēmis vairākus sadarbības piedāvājumus». Delfi. 2004.10.04. Skatīts: 2010.10.30.
  18. «Gulbis ar domubiedriem nodibina ‘Jauno demokrātu kustību’». Delfi. 2004.11.04. Skatīts: 2010.10.30.
  19. «Gulbis un Ostrovska neatbalstīs valdību». Delfi. 2004.12.01. Skatīts: 2010.10.30.
  20. «Nodibināta partija 'Jaunie demokrāti' (papildināts)». Delfi. 2005.06.11. Skatīts: 2010.10.31.
  21. «Sociāldemokrātu savienība pievienosies ‘Jaunajiem demokrātiem’». Delfi. 2005.10.18. Skatīts: 2010.10.31.
  22. «Gulbis cer uz Lemberga pievienošanos ‘Jaunajiem demokrātiem’». Delfi. 2006.01.31. Skatīts: 2010.10.31.
  23. «ZZS un ‘Jaunie demokrāti’ neizslēdz startu Saeimas vēlēšanās ar vienotu sarakstu». Delfi. 2005.08.02. Skatīts: 2010.10.31.
  24. «Deputāte Ostrovska pievienojas ZZS». Delfi. 2006.06.16. Skatīts: 2010.10.31.
  25. ««Jaunos demokrātus» turpinās vadīt Māris Gulbis». Apollo. 2006.07.08. Skatīts: 2010.10.31.[novecojusi saite]
  26. «JD tiesā apstrīd 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus (papildināts)». Delfi. 2006.10.27. Skatīts: 2010.10.31.
  27. «'Jaunie Demokrāti' sāks sarunas par partiju apvienības veidošanu». Delfi. 2007.06.10. Skatīts: 2010.10.31.
  28. «'Jaunie demokrāti' vēlas apvienoties ar TB/LNNK». Delfi. 2007.06.11. Skatīts: 2010.10.31.
  29. «Par partijas 'Jaunie demokrāti' valdes priekšsēdētāju ievēl Edgaru Jansonu». Delfi. 2008.04.05. Skatīts: 2010.10.31.
  30. «Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis pieteicies KNAB priekšnieka konkursam». irlv.lv. 2016.09.13. Skatīts: 2016.09.13..[novecojusi saite]
  31. Eksministrs Māris Gulbis atklāj, kāpēc izslēgts no Bordāna partijas nra.lv
  32. «Artis Gulbis». Ortopēdijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnika. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010.10.29.
  33. «Sabiedrībā zināmi cilvēki slēdz laulības līgumus». Apollo. 2006.01.18. Skatīts: 2010.10.29.[novecojusi saite]
  34. «Divi Māri, divi Gulbji». TVNET (latviešu). 2006-06-16. Skatīts: 2019-10-10.
  35. 35,0 35,1 «Māri Gulbi atstājusi sieva». Apollo. 2007.07.11. Skatīts: 2020.09.02.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Rihards Zolotovs
LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs
1996. gads — 2002. gada 26. novembris
Pēctecis:
Jānis Endziņš
Priekštecis:
Mareks Segliņš
Latvijas iekšlietu ministrs
2002. gada 7. novembris2004. gada 9. marts
Pēctecis:
Ēriks Jēkabsons
Priekštecis:
partija dibināta
"Jauno demokrātu" valdes priekšsēdētājs
2005. gada 11. jūnijs2008. gada 5. aprīlis
Pēctecis:
Edgars Jansons