Māris Graudiņš
Māris Indulis Graudiņš[1] (dzimis 1953. gada 7. aprīlī Zviedrijā) ir Latvijas politiķis un pasniedzējs.
| Māris Indulis Graudiņš | |
|---|---|
| 5. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1993. gada 6. jūlijs — 1995. gada 6. novembris[1] | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Māris Gailis |
| Partijas "Progresīvie" priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2017. gada 25. februāris — 2018. gada 24. februāris | |
| Priekštecis | Partija dibināta |
| Pēctecis | Roberts Putnis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1953. gada 7. aprīlī Zviedrija |
| Dzīvo |
 Jūrmala, Latvija[1] |
| Politiskā partija |
Latvijas Ceļš[2] Progresīvie (2017—) |
| Bērni | 2 dēli, 4 meitas (to starpā Tīna Laura Graudiņa) |
| Augstskola |
Viskonsinas Universitāte |
|
Mājaslapa www.marisgraudins.lv | |
Biogrāfija
labot šo sadaļuUzaudzis ASV, pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas studējis un strādājis Kanādā, ASV, Zviedrijā un Vācijā.[3] 5. Saeimas deputāts (ievēlēts no partijas "Latvijas Ceļš" saraksta, izstājies 1999. gadā), partijas "Sociāldemokrātu savienība" biedrs no 2002. līdz 2005. gadam, šobrīd partijas "Progresīvie" biedrs. No 2017. gada 25. februāra līdz 2018. gada 24. februārim bija šīs partijas priekšsēdētājs.[1][4]
Tēvs – barjerskrējējs un sporta fotogrāfs Arturs Graudiņš, māte – vieglatlēte Staņislava Graudiņa-Spruženiece.[3] Ir 6 bērni. Viņa meita ir pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa.[5]
Sabiedriskā un politiskā darbība
labot šo sadaļuVēsturnieks Heinrihs Strods raksturojis Graudiņu kā vienu no trimdas “latviešu ideologiem”.[6] Kā latviešu daļas priekšsēdētājs vadījis finanšu piesaisti 1985. gada akcijai "Baltijas Brīvības un miera kuģis" (angļu: Baltic Peace and Freedom Cruise).[7] Kuģa "Baltic Star" brauciens bija daļa no 1985. gada vasaras lielās baltiešu protesta akcijas pret Padomju Savienību un Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā, un tā bija trimdas laika spilgtākā politiskā manifestācija ar vairāk nekā 2000 preses rakstiem pasaules laikrakstos. BBMK arī bija elektronisko mediju degpunktā Zviedrijā un Somijā. Baltijas brīvības un miera kuģis, izbraucis no Stokholmas, kuģoja pa Baltijas jūru un ceļa gaitā centās, cik iespējams, tuvoties Latvijas un Igaunijas krastiem neitrālos ūdeņos. Atgriežoties no protesta brauciena, kura galamērķis bija Helsinki, akcijas valdes priekšsēdis Māris Graudiņš preses konferencē Stokholmā pavēstīja būtībā to, ko visi jau nojauta iepriekšējās dienās: «Mūsu demonstrācija svētdien Helsinkos bija neizsakāmi panākumiem bagāta. Mēs atkal novietojām Baltiju uz politiskās kartes. Daudzām valstīm pasaulē tika atgādināts, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir okupētas un nebrīvas valstis.»[8]
No 2005. līdz 2013. gadam bijis Eiropas Parlamenta informācijas biroja (EPIB) jeb "ES mājas" vadītājs Latvijā.[9] 2016. gadā, atsaucoties uz Māra Graudiņa aicinājumu startēt Jūrmalas pašvaldību vēlēšanās, biedrības "Progresīvie" valde nolēma 2017. gada februārī dibināt politisko partiju ar tādu pašu nosaukumu.[10] Ir latviešu studentu korporācijas Fraternitas Imantica biedrs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Par mani — Māris Graudiņš». marisgraudins.lv. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
- ↑ «Māris Graudiņš». Saeima. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 «Par mani – Māris Graudiņš» (en-US). Skatīts: 2021-01-02.
- ↑ «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"». Ir. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Tīna Graudiņa. Starp Latviju un Ameriku». Sportacentrs.com (latviešu). 2017-01-13. Skatīts: 2019-08-13.
- ↑ Heinrihs Strods. PSRS politiskā cenzūra Latvijā, 1940-1990. Rīga : Jumava, 2010. 388. lpp. ISBN 9789984387741.
- ↑ «Baltijas brīvības un miera kuģis — atmodas priekšgājējs - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2021-01-13.
- ↑ «Baltijas brīvības un miera kuģis. Rietumu pasaules vērtējums - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2021-01-14.
- ↑ «Māris Graudiņš, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītājs - YouTube». www.youtube.com. Skatīts: 2021-01-13.
- ↑ «Kas mēs esam | PROGRESĪVIE» (lv-LV). 2020-08-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-09. Skatīts: 2021-01-20.
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |