Luojana

prefektūras līmeņa pilsēta Ķīnā

Luojana (ķīniešu: 洛阳, piņjiņs: Luòyáng) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Henaņas provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces ziemeļrietumos Huanhes un Luohes upju satekā. Robežojas ziemeļos ar Dzjijuaņu un Dzjaozuo, austrumos — ar provinces galvaspilsētu Džendžou un Pindinšaņu, dienvidos — ar Naņjanu, bet rietumos — ar Saņmeņsju. Luojana ir viens no Ķīnas civilizācijas šūpuļiem un viena no četrām klasiskajām senās Ķīnas galvaspilsētām.

Luojana
洛阳
prefektūras līmeņa pilsēta
Luojana
Luojana (Ķīna)
Luojana
Luojana
Koordinātas: 34°40′11″N 112°26′32″E / 34.66972°N 112.44222°E / 34.66972; 112.44222Koordinātas: 34°40′11″N 112°26′32″E / 34.66972°N 112.44222°E / 34.66972; 112.44222
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Henaņa
Rajoni; pilsētas; apriņķi
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 15 229,15 km2
 • pilsēta 810,4 km2
Augstums 144 m
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 • prefektūras līmeņa pilsēta 6 549 941
 • vieta 48
 • blīvums 430,1/km²
 • urbānā teritorija 1 584 463
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa www.ly.gov.cn
Luojana Vikikrātuvē

NosaukumsLabot

Pilsētas nosaukums cēlies no tās izvietojuma Luohe ziemeļu krastā un nozīmē «Luo [upes] saulainā [puse]». Pilsētai gadsimtu gaitā bijuši dažādi nosaukumi, tajā skaitā atvasinātie Luoji (洛邑, Luòyì) un Luodžou (洛州, Luòzhōu), bet Luojana bijis pamatnosaukums. Tanu dinastijas laikā pilsēta saucās Dundu (东都, Dōngdū — ‘Austrumu Galvaspilsēta’), Sunu dinastijas laikā — Sjidzjina (西京, Xījīng — ‘Rietumu Galvaspilsēta’) vai Dzjinluo (京洛, Jīngluò — ‘Galvenā Galvaspilsēta’), bet U Dzetiaņas valdīšanas laikā — Šeņdou (神都, Shéndōu — ‘Dievišķā Galvaspilsēta’).

VēstureLabot

Luohes lejteces ieleja kopš antīkiem laikiem ir bijusi cilvēku apdzīvota un apsaimniekota.[1] Luojanas satelītpilsētā Jaņši atrodas Erlitou kultūras zīmīgākā arheoloģisko atradumu vieta. Saskaņā ar zinātnieku secinājumiem, šī izrakumu vieta varētu būt daļa no leģendārās Dženšuņas (斟鄩, Zhēnxún) — galvaspilsētas, ko 2070. gadā p.m.ē. dibināja Sja dinastijas valdnieks Tai Kangs.

1600. gadā p.m.ē. Tans no Šanu dinastijas nogalināja pēdējo Sja valdnieku Dzje un uzbūvēja Luohes krastā jaunu galvaspilsētu — Sjibo (西亳, Xībó). 1036. gadā Džou dinastijas valdnieka reģents Džou Guns nodibinaja Čendžou (成周, Chéngzhōu) pilsētu sagūstītajiem Šanu dinastijas augstmaņiem. Uz Čendžou tika pārvesti varas simboli Deviņi statīva katli. 1021. gadā p.m.ē. 15 km uz rietumiem no Čendžou tika uzbūvēta otra pilsēta — Vančena (王城, Wángchéng), kas 771. gadā p.m.ē. kļuva par Austrumu Džou dinastijas galvaspilsētu. 510. gadā p.m.ē. galvaspilsēta tika pārcelta uz Čendžou. Vēlāk Austrumu Haņu dinastijas pilsēta Luojana tika uzbūvēta Čendžou vietā, bet mūsdienu Luojana ir uzbūvēta uz Vančenas drupām, daļa no kurām mūsdienās ir redzama Vančenas parkā pilsētas centrā.

 
Baltā Zirga tempļa vārti (16. gadsimts)

Mūsu ēras 25. gadā Austrumu Haņu imperators Guanvu pasludināja Luojanu par savu galvaspilsētu. 29. gadā tika atjaunota universitāte, bet 56. gadā tika uzbūvēta observatorija. Vairākus gadsimtus Luojana bija Ķīnas centrs. 68. gadā šeit tika uzbūvēts pirmais Ķīnas budistu Baltā Zirga templis. Kad Austrumu Haņu laikā tika atjaunots Zīda ceļš, Luojana kļuva par tā sākumpunktu. 166. gadā Luojanā ieradās Romas imperatora Marka Aurēlija sūtītā diplomātiskā misija. 189. gadā Dzelteno apsēju sacelšanās laikā pilsēta tika nodedzināta.

Pilsēta tika atjaunota 220. gadā jau kā Vei dinastijas galvaspilsēta un palika tāda arī Dzjiņu dinastijas laikā līdz 311. gadam, kad pilsēta atkal tika nopostīta. 493. gadā Ziemeļu Vei dinastijas valdnieks pārcēla savu galvaspilsētu uz Luojanu un sāka Lunmenas (Pūķa Vārtu grotu) izbūvi. Šajā pašā laikā netālajos Šaoši kalnos tika uzbūvēts Šaoliņas klosteris, kā arī Ķīnas augstākā Junninas budistu pagoda.

Tanu dinastijas laikā pilsēta saucās par Dundu (东都, Dōngdū — ‘Austrumu galvaspilsēta’) un ziedu laikos tās iedzīvotāju skaits bija ap vienu miljonu — tā laika viena no planētas lielākajām pilsētām. Vienīgās imperatores sievietes Ķīnas vēsturē U Dzetiaņas valdīšanas laikā (690-705) pilsēta tika dēvēta par Šeņdu — ‘Dievišķo Galvaspilsētu’. Īslaicīgajā Piecu dinastiju laikā Luojana bija divu dinastiju galvaspilsēta.

Ziemeļu Sunu dinastijas laikā Luojana bija «Rietumu galvaspilsēta» un Sunu dinastijas dibinātāja Džao Kuanjiņa dzimtā pilsēta. Pilsēta atkal uzplauka un bija ievērojams kultūras centrs. Džurčenu Dzjiņu dinastijas laikā Luojana bija «Vidējā galvaspilsēta».

Kopš Juaņu dinastijas laika Luojana vairs nebija galvaspilsēta nevienai no senajām dinastijām. Juaņu un Minu dinastiju laikā pilsēta divas reizes tika nopostīta un atjaunota. Pēdējo reizi Luojana bija galvaspilsēta Ķīnas Republikai Japānas iebrukuma laikā 20. gadsimta vidū. 1949. gadā pilsētā dzīvoja ap 75 tūkstoši iedzīvotāju.

Pēc 2. pasaules kara Luojana attīstījās kā nozīmīgs smagās rūpniecības centrs.

AtsaucesLabot