Lizuma pagasts

(Pāradresēts no Lizuma ciems)

Lizuma pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un Rankas pagastiem.

Lizuma pagasts
Lizuma pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Lizums
Kopējā platība:[1] 107,7 km2
 • Sauszeme: 105,9 km2
 • Ūdens: 1,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 200
Blīvums (2023): 11,3 iedz./km2
Mājaslapa: www.lizums.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Lisohn
krievu: Лизумская
Lizuma pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Pagasts izvietojies Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu nomalē. Ziemeļu daļa atrodas Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā un ir bagāta ar mežiem un kūdrājiem, bet dienvidu daļa — Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā. Vairāki pauguri pārsniedz 150 m augstumu — Pereškalns atrodas 182,1 m vjl. Pagasta austrumu daļā netālu no Smiltenes — Gulbenes lielceļa atrodas Augstie kalni (151,4 m). Augsto kalnu meža masīvs 177 ha platībā noteikts kā dabas parks.

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Azanda, Gauja, Gosupe, Sece, Uriekste.

Ezeri labot šo sadaļu

Lejas dīķis.

Vēsture labot šo sadaļu

Lizuma muiža sākotnēji piederēja Tīzenhauzeniem, bet vēlāk to ieguva Medums. 1629. gadā kā muižas īpašnieks minēts Antoniuss Morrie, bet 1657. gadā — Meijers. No 1781. gada muiža nonāca barona Malamas īpašumā, līdz beidzot 1836. gadā par īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta.

1935. gadā Cēsu apriņķa Lizuma pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 1791 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Lizuma un Velēnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lizuma ciems ietilpis Gaujienas (1949-1956) un Gulbenes (pēc 1956. g.) rajonos. 1951. gadā Lizuma ciemam pievienoja likvidēto Velēnas ciemu, 1960. gadā — Sinoles ciema kolhoza «Spars» teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā Sinoles ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lizuma pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi labot šo sadaļu

  • Lizuma muižas kungu māja, celta 19. gadsimta vidū historisma stilā ar neogotikas stila fasādes apdari un astoņstūru torni. Iekštelpās koka apdares darbus veica Aleksandrs Knoks. Viņš darināja interjera apdari Zilajā (Mednieku) zālē, kas ir viena no greznākajām telpām pilī. 1936./37. gadā pilī iekārtota skola, kas šeit atrodas arī tagad.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 650—    
19592 000+21.2%
19671 776−11.2%
GadsIedz.±%
19791 621−8.7%
19891 698+4.8%
20001 711+0.8%
GadsIedz.±%
20111 389−18.8%
20211 207−13.1%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Lizums (pagasta centrs), Grūšļi, Gužīlas, Kolaņģi, Velēna, Velēnmuiža.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP