Lizuma pagasts
Lizuma pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un Rankas pagastiem.
| Lizuma pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Gulbenes novads | |||
| Centrs: | Lizums | |||
| Kopējā platība:[1] | 107,7 km2 | |||
| • Sauszeme: | 105,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,8 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 144 | |||
| Blīvums (2024): | 10,8 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Lisohn | |||
| krievu: | Лизумская | |||
 Lizuma pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuPagasts izvietojies Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu nomalē. Ziemeļu daļa atrodas Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā un ir bagāta ar mežiem un kūdrājiem, bet dienvidu daļa — Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā. Vairāki pauguri pārsniedz 150 m augstumu — Pereškalns atrodas 182,1 m vjl. Pagasta austrumu daļā netālu no Smiltenes — Gulbenes lielceļa atrodas Augstie kalni (151,4 m). Augsto kalnu meža masīvs 177 ha platībā noteikts kā dabas parks.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAzanda, Gauja, Gosupe, Sece, Uriekste.
Ezeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuLizuma muiža sākotnēji piederēja Tīzenhauzeniem, bet vēlāk to ieguva Medums. 1629. gadā kā muižas īpašnieks minēts Antoniuss Morrie, bet 1657. gadā — Meijers. No 1781. gada muiža nonāca barona Malamas īpašumā, līdz beidzot 1836. gadā par īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta.
1935. gadā Cēsu apriņķa Lizuma pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 1791 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Lizuma un Velēnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lizuma ciems ietilpis Gaujienas (1949-1956) un Gulbenes (pēc 1956. g.) rajonos. 1951. gadā Lizuma ciemam pievienoja likvidēto Velēnas ciemu, 1960. gadā — Sinoles ciema kolhoza «Spars» teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā Sinoles ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lizuma pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi
labot šo sadaļu- Lizuma muižas kungu māja, celta 19. gadsimta vidū historisma stilā ar neogotikas stila fasādes apdari un astoņstūru torni. Iekštelpās koka apdares darbus veica Aleksandrs Knoks. Viņš darināja interjera apdari Zilajā (Mednieku) zālē, kas ir viena no greznākajām telpām pilī. 1936./37. gadā pilī iekārtota skola, kas šeit atrodas arī tagad.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Lizums (pagasta centrs), Grūšļi, Gužīlas, Kolaņģi, Velēna, Velēnmuiža.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā Jānis Jaunzemis (1858-1929), rakstnieks
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |