Lisjēns Petī-Bretons
Lisjēns Žoržs Mazāns (franču: Lucien Georges Mazan; 1882. gada 18. oktobris–1917. gada 20. oktobris) bija Francijas šosejas riteņbraucējs, kurš sacensībās piedalījās ar pseidonīmu Lisjēns Petī-Bretons (franču: Lucien Petit-Breton).
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Lisjēns Žoržs Mazāns | ||
| Dzimis | 1882. gada 18. oktobrī.svg){kind=small} Plesē, Francija
| |
| Miris | 1917. gada 20. decembrī (35 gadu vecumā) Truā, Francija
| |
| Iesauka | Lisjēns Petī-Bretons | |
| Komandas informācija | ||
| Disciplīna | Šoseja | |
| Loma | Braucējs | |
| Profesionālās komandas | ||
| Sezonas | Komanda | |
| 1905 1906-1908 1909 1910 1911 1911 1912 1913-1914 1914 |
JC Cycles Peugeot Legnano Alcyon Fiat La Française Peugeot Automata Atala | |
| Lielākās uzvaras | ||
| ||
Viņš dzimis Plesē, Atlantijas Luārā, Bretaņā, kas tagad ir daļa no Luāras reģiona. Sešu gadu vecumā viņš ar vecākiem pārcēlās uz Buenosairesu, kur viņš pieņēma Argentīnas pavalstniceību. Viņa riteņbraukšanas karjera sākās, kad viņš sešpadsmit gadu vecumā laimēja loterijā velosipēdu. Tā kā viņa tēvs vēlējās, lai viņš nodarbotos ar "īstu" darbu, viņš sacensībām pieņēma iesauku Lisjēns Bretons, lai apmānītu savu tēvu. Vēlāk viņš to nomainīja uz Petī-Bretons, jo sacensību apritē jau bija kāds riteņbraucējs ar vārdu Lisjēns Bretons.
Profesionālā karjera
labot šo sadaļuViņa pirmā ievērojamā uzvara bija treka riteņbraukšanas čempionāts Argentīnā, bet 1902. gadā viņu iesauca Francijas armijā un viņš atgriezās Francijā. Divus gadus vēlāk, 1904. gadā, viņš ar otro piegājienu uzvarēja Bol d'Or treka sacensībās, iepriekšējā gadā finišējot otrais. 1905. gadā viņš pārspēja Pasaules stundas rekordu Parīzes Vélodrome Buffalo trekā ar 41,110 km. Tajā pašā gadā viņš pievērsās šosejas riteņbraukšanai un finišēja augstajā piektajā vietā Tour de France. 1906. gadā viņš uzvarēja trešajās Parīze—Tūra sacensībās un uzlaboja savu sniegumu tūrē, finišējot ceturtais.
1907. gadā viņš uzvarēja pirmajās Milāna—Sanremo sacensībās, pēc tam piedaloties Tour de France. Tomēr līdz ar piektā posma no Lionas uz Grenobli beigām viņa uzvaras iespējas šķita samērā mazas. Col de la Porte kāpumā viņš zaudēja kontaktu ar līderiem un spēja finišēt tikai desmitajā vietā, 28 minūtes aiz Emila Žoržē kurš uzvarēja jau trešajā posmā. Tomēr saskaņā ar punktu sistēmu, kopējam laikam nebija nozīmes un viņš joprojām bija otrajā vietā. Desmitajā posmā Žoržē neatļauti samainīja velosipēdus un tiesneši posmā viņu ierindoja pēdējā vietā, kas maksāja viņam 44 punktus. Tas nozīmēja, ka Petī-Bretons pārņēma vadību un ar ar divām uzvarām posmos, kā arī otro vai trešo vietu astoņos citos posmos viņš uzvarēja tūrē ar 47 punktiem, 10 punktus priekšā otrās vietas ieguvējam Gustavam Garigū un 27 punktus priekšā Žoržē.
Viņš uzvarēja arī 1908. gada tūrē, kļūstot par pirmo braucēju, kurš uzvarējis divreiz. Šajā gadā viņš uzvarēja arī Parīze—Brisele sacensībās. Kā daļa no dominējošās Peugeot komandas, kura ieguva pirmās četras vietas, Petī-Bretons tūrē uzvarēja vēl pārliecinošāk, iegūstot tikai 36 punktus un finišējot ārpus pirmā četrinieka tikai vienā posmā. Aiz viņa finišēja komandas biedri Fransuā Fabers un Žoržs Paserjē ar attiecīgi 68 un 75 punktiem.
Tā bija pēdējā viņa lielā uzvara. Viņa karjeru izbeidz Pirmais pasaules karš. Viņš pievienojās Francijas armijai un mira frontē 1917. gadā, autoavārijā, netālu no Truā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- ProCyclingStats profils (angliski)
- Cycling Archives profils (angliski)
- CycleDatabase profils (angliski)