Menahems Begins
Menahems Begins (ivritā: מְנַחֵם בֵּגִין; dzimis 1913. gada 16. augustā, miris 1992. gada 9. martā) bija Izraēlas politiķis, valsts premjerministrs no 1977. līdz 1983. gadam. Par Ēģiptes-Izraēlas miera līguma noslēgšanu 1978. gadā kopā ar Ēģiptes prezidentu Anvaru Sādātu saņēma Nobela miera prēmiju.[1]
Menahems Begins מְנַחֵם בֵּגִין | |
---|---|
Menahems Begins 1978. gadā | |
6. Izraēlas premjerministrs | |
Amatā 1977. gada 21. jūnijs — 1983. gada 10. oktobris | |
Priekštecis | Ichaks Rabins |
Pēctecis | Ichaks Šamirs |
| |
Dzimšanas dati |
1913. gada 16. augustā Brestļitovska, Krievijas Impērija (Bresta, Baltkrievija) |
Miršanas dati |
1992. gada 9. martā (78 gadu vecumā) Telaviva, Izraēla |
Tautība | ebrejs |
Politiskā partija | Irgun, Herut, Likud |
Profesija | politiķis |
Augstskola | Varšavas Universitāte |
Reliģija | jūdaisms |
Paraksts |
Dzimis Brestļitovskā (mūsdienu Baltkrievijas teritorijā). Studējis tiesības Varšavas Universitātē, kur kļuva par Zejeva Žabotinska piekritēju. Sākoties Otrajam pasaules karam, pārcēlās uz Viļņu. Pēc PSRS okupācijas tika arestēts un izsūtīts uz Pečoru. Pievienojās Andersa armijai un caur Persiju nokļuva Palestīnā, kur piebiedrojās ebrejiem. Iestājās paramilitārajā organizācijā Irgun, kas ar ieročiem rokās (tai skaitā pret britiem) cīnījās par Izraēlas valsts izveidi. No 1943. līdz 1948. gadam bija Irgun līderis. Begins bija viens no viesnīcas "Ķēniņš Dāvids" spridzināšanas 1946. gada 22. jūlijā organizētājiem. Irgun kaujinieki 1948. gada 9. aprīlī sarīkoja Deirjasinas slaktiņu. Sākoties Izraēlas neatkarības karam, Irgun iekļāvās Izraēlas bruņotajos spēkos.
1948. gadā Begins ar piekritējiem nodibināja labējo partiju Herut un 1949. gadā tika ievēlēts Knesetā. No 1948. līdz 1977. gadam (29 gadus) - opozīcijā. 1973. gadā no partijas Herut tika izveidota partija Likud, kas 1977. gadā uzvarēja Kneseta vēlēšanās, un Begins kļuva par Izraēlas premjerministru. 1978. gada 17. septembrī Vašingtonā tika noslēgta Kempdeividas vienošanās, kas noslēdza miera līgumu starp Izraēlu un Ēģipti. 1981. gada 7. jūnijā Izraēlas gaisa spēki uzbruka Irākai un pie Bagdādes iznīcināja kodolreaktora jaunceltni. 1982. gada 6. jūnijā Begins akceptēja Izraēlas bruņoto spēku iebrukumu Libānas dienvidos. Pēc Sabras un Šatilas slaktiņa 1982. gada septembrī pieauga Begina demisijas pieprasījumi, un 1983. gada augustā viņš demisionēja. Turpmākās dzīves laikā Begins publiski ar politiku vairs nenodarbojās.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «The Nobel Peace Prize 1978». Nobel Foundation.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Menahems Begins.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Menahema Begina biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Amnesty International |
Nobela miera prēmija 1978. gads kopā ar Anvaru Sādātu |
Pēctecis: Māte Terēze |