Lietuviešu virtuve

Cepelīni ar krējuma mērci un šķiņķa gabaliņiem

Lietuviešu virtuve (lietuviešu: lietuviška virtuvė) ir lietuviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē. Lietuviešu virtuvē galvenokārt ietilpst vietējie lauksaimniecības produkti, visbiežāk — mieži, kartupeļi, rudzi, bietes, zaļumi, ogas un sēnes.

Vēsturiski lietuviešu virtuve ietekmējusies no tādām Austrumeiropas valstīm kā Polija un Ukraina, taču tai ir arī līdzība ar skandināvu, ungāru, rumāņu, gruzīnu un pat ebreju virtuvi, saplūstot senlietuviešu virtuvei, kas veidojusies no 14. līdz 18. gadsimtam kā priviliģēto šķiru kultūra, un zemnieku virtuvei, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē, neatkarīgi no iepriekšējām tradīcijām.[1]

Lietuviešiem, poļiem un aškenaziem tās kopīgās vēstures dēļ ir daudzi līdzīgi ēdieni un dzērieni. Lietuviešu virtuvi vēsturisku iemeslu dēļ ietekmējusi arī vācu virtuve un kultūra, tajā ieviešot kartupeļu un cūkgaļas ēdienus, kā arī zarotu konditorejas izstrādājumu ar tukšu vidu — šakoti, kas 19. gadsimta beigās ienāca Suvalkijā.[2]

ĒdieniLabot

 
Kuņģa desa (skilandis)

17. gadsimtā Lietuvas dižkunigaitijā ievesti kartupeļi, kas 19. gadsimta otrajā pusē kļuva par nozīmīgu lauksaimniecības un lietuviešu virtuves sastāvdaļu. No tiem gatavo dažādus ēdienus — kartupeļu pankūkas, rīvētu kartupeļu sacepumu (kugelis), cepeškrāsnī ceptas ar rīvētiem kartupeļiem pildītas cūku zarnas (vėdarai), kartupeļu klimpas (švilpikai) un cepelīnus (cepelinai), bet zemnieku vidū sevišķi izplatīts ēdiens bija vienkārši vārīti kartupeļi ar pienu, sviestu vai sviesta un saldā krējuma mērci ar sāli, pipariem un sīpoliem (kastinys).[3]

Atkarībā no zemnieku turības, vienu vai divas reizes gadā (rudenī un pavasarī) kāva cūku, no kuras asinīm vārīja zupu un gatavoja asinsdesas, bet smadzenes cepa ar garšvielām. Gaļu vai nu sālīja vai kūpināja. Sevišķi izplatīts cūkgaļas ēdiens ir kuņģa desa (skilandis), ko gatavo cūkas kuņģī[3] iepildot gaļas gabaliņus ar sīpoliem, ķiplokiem un pipariem un to visu žāvējot. Kuņģa desa minēta jau Lietuvas dižkunigaitijas 16. gadsimta inventāra aprakstos.[4]

Lietuviešu virtuvei raksturīgi dzērieni ir medus (midus), iesala alus, un kvass (gira), kā arī svaiga vai raudzēta bērzu un kļavu sula.[3] Gatavots arī īpašs skābarža mucās nogatavināts 27 augu uzlējums, kas saukts par „Trīs deviņniekiem” (Trejos devynerios).[4]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Iveta Galēja. «Ko tradicionāli ēd mūsu kaimiņi lietuvieši?». dining.lv. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā.
  2. «Šakotis». skoniukelias.lt. Skatīts: 2020. gada 26. martā.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Cepelīni - nepēti, bet pagaršo». Diena. 2001. gada 14. februāris. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā.
  4. 4,0 4,1 «Daudzveidīgā, tradīcijām un interesantiem ēdieniem bagātā lietuviešu virtuve». TavaVirtuve.lv. Skatīts: 2013. gada 16. maijs.

Ārējās saitesLabot