Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Lützelburg, jeb Lüzelburg, latīņu: Henricus de Lucelburg; miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274). Franciskāņu ordeņa mūks.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuHeinrihs bija radinieks ietekmīgajam Maincas virsbīskapam, kas atbalstīja Romas pāvesta Inocenta IV cīņu pret Svētās Romas impērijas ķeizaru.
1247. gadā Romas pāvests pēc Maincas virsbīskapa lūguma iecēla Heinrihu toreiz brīvajā Zemgales bīskapa krēslā bez Rīgas bīskapa Nikolaja fon Nauena piekrišanas. 1251. gadā Zemgales bīskaps bija protektors Lietuvas karalim Mindaugam, kas piekrita pāriet katoļu ticībā.
1251. gada martā pēc Rīgas virsbīskapa un Livonijas ordeņa ierosmes pāvests likvidēja Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pieskaitīja pie Rīgas virsbīskapijas, bet Heinrihu iecēla par Kurzemes bīskapu. 1254. gada 20. septembrī viņš noslēdza līgumu ar Vācu ordeni par Kurzemes sadalīšanu, vienojās uzbūvēt Klaipēdas pili un cerēja pārcelt savu bīskapa mitekli no Rīgas uz Palangu. 1260. gadā pēc Durbes kaujas bīskaps atstāja savu diacēzi un ap 1263. gadā kuršu sacelšanās dēļ no tās atsacījās un tika pārcelts uz Bavāriju Kīmezera (Hīmzē) bīskapa amatā.
Literatūra
labot šo sadaļu- L.Arbusow sen., Livlands Geistlichkeit IX, 16; F.Schonebohm, Mitteilungeń a.d. livl. Geschichte, 20, 352-354, 358-359.
- Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 538.-539.lpp.
- Latviešu konversācijas vārdnīca. 12.sējums, 23332.-23333.sleja.