Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem. Par “Sarkano grāmatu” to sauc turpinot tradīciju, kuru aizsāka Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN) kā pirmo 1948. gadā publicējot apdraudēto dzīvnieku sarakstu. Latvijas Sarkanā grāmata satur zinātniskas rekomendācijas un pamatojumus dabas aizsardzības likumdošanai un aizsardzības pasākumu veikšanai.

Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas tās sugas, kuru stāvoklis atbilst IUCN Reto un iznīkstošo sugu komisijas izstrādātajiem kritērijiem:

• 0. kategorija — acīmredzot iznīkušas sugas, kuras nav sastopamas dabā vairākus gadus, taču, iespējams, saglabājušās atsevišķās vietās vai arī nebrīvē;
• 1. kategorija — sugas, kurām draud iznīkšana, to turpmāka pastāvēšana nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas;
• 2. kategorija — retas sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet tās sastopamas tik nelielā skaitā vai pēc platības tik ierobežotās teritorijās, ka tās var ātri iznīkt;
• 3. kategorija — sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās vairākus gadus vai nu dabisku cēloņu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā, vai arī abu minēto faktoru ietekmē;
• 4. kategorija — nepietiekami pētītas sugas; iespējams, ka tām draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ nevar precīzi novērtēt to pašreizējo stāvokli.

Kategoriju apzīmēšanai mēdz lietot arī krāsas 0. – melna, 1. – sarkana, 2. – balta, 3. – dzeltena, 4. – pelēka.

Izstrādājot Latvijas Republikas Ministru Kabineta Noteikumus par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu (nr.396, 2000.14.11) izmantoti gan Latvijas zinātnieku ieteikumi (piemēram,Sarkanā grāmata), gan Eiropas Savienības Putnu direktīvas un Biotopu direktīvas prasības.

Latvijas PSR Sarkanā grāmata

Pēckara Latvijā, līdz Sarkanās grāmatas sastādīšanai, jau bija spēkā īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu saraksti un to aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Sarkanās grāmatas sastādīšana un izdošana ļāva pievērst sabiedrības uzmanību apdraudēto augu un dzīvnieku sugu saglabāšanai un dabas aizsardzībai kopumā.

Pirmā Latvijas Sarkanā grāmata, 1980. LU Bioloģijas institūta eksemplārs.

1977. gadā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu “Par Latvijas PSR teritorijā esošo dabas objektu apstiprināšanu”. Lēmums uzdeva LPSR Zinātņu Akadēmijai, sadarbībā ar Lauksaimniecības ministriju un Mežkopības un mežrūpniecības ministriju, izveidot Latvijas PSR Sarkano grāmatu. Šo darbu organizēt uzdeva Bioloģijas institūtam.

Latvijas PSR Sarkanās grāmatas oriģinālais variants tika veidots rokrakstā, t.i. teksts ir rakstīts mašīnrakstā un attēli zīmēti ar roku uz tipogrāfijā iespiestām veidlapām. Lapas tai ir sastiprinātas ar skavām un lapas mala iekrāsota kategorijai atbilstošā krāsā. Tas dotu iespēju atjaunināt Sarkano grāmatu, kādu lapu nomainot pret citu - ar aktualizētu informāciju. Šī iespēja tomēr nekad tā arī netika izmantota.

Latvijas PSR Sarkanās grāmatas 1985. gada izdevums

1985. gadā minēto darbu publicēja izdevniecībā "Zinātne". Grāmatā par katru augu un dzīvnieku sugu sniegtas ziņas par tās izplatību, aizsardzības statusu, skaita un izplatības apgabala izmaiņu cēloņiem, kā arī priekšlikumi par aizsardzību un pētniecību. Grāmata bija pārsvarā domāta zinātniekiem un dabas aizsardzības praktiķiem, tai bija ierobežots metiens (6000) un tā nebija plaši pieejama. Tāpēc vēlāk tika izdota plašai publikai domāta “Populārzinātniskā Latvijas sarkanā grāmata. Dzīvnieki” (1990) un “Populārzinātniskā Latvijas sarkanā grāmata. Augi” (1992).

Populārzinātniskās Sarkanās grāmatas

Atbilstoši LPSR Ministru Padomes 1984. gada 12. janvāra lēmumam Nr.17. visas Sarkanajā grāmatā ierakstītās sugas bija īpaši aizsargājamas un bija aizliegta to ieguve vai vākšana. Izņēmuma gadījumus izskatīja un atļaujas izsniedza Lauksaimniecības ministrija.

1980. gada Sarkanajā grāmatā ierakstītas 119 dzīvnieku (106 mugurkaulnieku un 13 bezmugurkaulnieku) un 112 ziedaugu un paparžaugu sugas.

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata EU LIFE rezultāts

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad bija jau pagājuši gandrīz 20 gadi kopš pirmās Sarkanās grāmatas sagatavošanas, tika uzsākts darbs pie jauna izdevuma, kas aptvertu visas sistemātiskās augu, sēņu un dzīvnieku grupas. Bija uzkrājies jauns zinātniskais materiāls un paplašinājusies izpratne par dabas aizsardzību. Bioloģijas institūts ieguva Eiropas Savienības “LIFE” programmas finansējumu jaunas Sarkanās grāmatas sastādīšanai.
Grāmata izdota 5 sējumos un tajā aprakstītas 38 sēnes, 34 ķērpji, 319 paparžaugi un sēklaugi, 167 bezmugurkaulnieki (tārpi, gliemji, posmkāji, kukaiņi), 15 zivis, 6 abinieki, 3 rāpuļi, 79 putni, 24 zīdītāji.
Projekta vadītājs un galvenais redaktors bija Dr. biol. Gunārs Andrušaitis. Sējums par aļģēm un sūnām netika sagatavots.

Avoti

1. Aigare V., Andrušaitis G., Lipsbergs J., Lodziņa I., Tabaka L. Latvijas PSR Sarkanā grāmata. “Zinātne”, Rīga, 1985.
2. Lipsbergs J., Kačalova O., Ozols G., Rūce I., Šulcs A. Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata: Dzīvnieki. “Zinātne”, Rīga, 1990.
3. Baroniņa V., Lodziņa I. Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata. Augi. Izplatība ekoloģija, aizsardzība. “LANA”, Rīga, 1992.
4. Vimba E., Piterāns A. Latvijas Sarkanā grāmata. Sēnes un ķērpji, 1.sēj. Rīga, 1996.
5. Baroniņa V., Cepurīte B., Cinovskis R., Eglīte Z., Fatare I., Gavrilova G., Kabucis I., Rēriha I., Šmite D., Šulcs V., Tabaka L. Latvijas Sarkanā grāmata. Vaskulārie augi, 3.sēj. Rīga, 2003.
6. Barševskis A., Cinītis M., Ozoloņš K., Parele E., Pilāte D., Piterāns A., Poikāns M., Rudzīte M., Savenkovs N., Spuņģis V., Spuris Z., Šternbergs M. Latvijas Sarkanā grāmata. Bezmugurkaulnieki, 4.sēj. Rīga, 1998.
7. Plikšs M., Aleksejevs Ē., Roze A., Bērziņš A., Bērziņa I., Zvirgzds J. Latvijas Sarkanā grāmata. Zivis, abinieki, rāpuļi, 5.sēj. Rīga 2003.
8. Bergmanis M., Keišs O., Lebuss R., Lārmanis V., Lipsbergs J., Opermanis O., Pētersons G., Petriņš A., Pilāts V., Račinskis E., Stīpniece A., Strazds M. Latvijas Sarkanā grāmata. Putni un zīdītāji, 6.sēj. Rīga, 2000.