Sapieru pulks bija Latvijas Bruņoto spēku nocietinājumu vienība. 1939. gada 1. septembrī pulkā bija 2 bataljoni ar 6 rotām. Tajā dienēja 41 virsnieks un 427 kareivji un instruktori, kā arī 11 uz brīva līguma pamata iestājušies. Pēdējais pulka komandieris bija pulkvežleitnants Kārlis Konstants (1898–1959).[1]

Sapieru Pulka krūšu zīme.

Pulks uzbūvējis 4 tiltus pār Pededzi, Kuju, Upsti un Ogri (1926.–1927. g.), kā arī gaisa tiltu pār Mēmeli pie Bauskas (1928. g.). 1935./36. gadā tas izbūvēja 3. Latgales kājnieku divīzijas vasaras nometni Litenē, pulks būvēja arī nometnes Salaspilī, Mangaļsalā un Gaujā.[2]

1920. un 30. gados pulks veica Rīgas krasta aizsardzības nocietinājumu atjaunošanu un ierīkošanu abās Daugavas pusēs. Daugavgrīvas (Komētforts) un Mangaļsalas artilērijai būtu jāapšauda pretinieku kuģi, kas mēģinātu ielauzties Daugavas grīvā, savukārt atbalsta punkti pie Lielupes (Jūrmalā) un Gaujas ietekas jūrā (Carnikavā) apturētu pretinieka desantu. Jaunu nocietinājumu būvi Mangaļsalā Sapieru pulka karavīri pabeidza 1928. gadā, Carnikavā (Gaujas ietekas kreisajā krastā) – ap 1938. gadu, pie Lielupes – 30. gadu beigās.[3][4][5]

  • Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991., 82. lpp.
  1. Melderis, Jānis (2018). Latviešu virsnieku reģistrs (1915. - 1945. gadi) : Latviešu virsnieku apvienība.
  2. «Sapieru pulka 20 gadi». periodika.lndb.lv. Latvijas kareivis. 1939-08-12. 3.–4. lpp. Skatīts: 2023-07-06.
  3. «Latvijas armijas Sapieru pulka nocietinājums». Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”. Skatīts: 2023-07-06.
  4. «Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā». Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”. Skatīts: 2023-07-06.
  5. «Krasta aizsardzības nocietinājums Buļļuciemā». Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”. Skatīts: 2023-07-06.

Ārējās saites

labot šo sadaļu