Gunārs Koemecs (1949. gada 1. septembris — 1995. gada 24. jūnijs) bija Latvijas inženieris, politiķis un sabiedrisks darbinieks. VAS «Latvenergo» prezidents no 1993. līdz 1995. gadam. Latvijas Zemnieku savienības biedrs.

Gunārs Koemecs
Gunārs Koemecs
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 1. septembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Viesīte, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1995. gada 24. jūnijā (45 gadi)
Tautība latvietis
Nodarbošanās politiķis, sabiedrisks darbinieks

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis 1949. gada 1. septembrī Viesītē.[1][2] 1971. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultāti. Pēc augstākās izglītības iegūšanas strādāja par tehniķi Ziemeļrietumu apvienotajā dispečerpārvaldē, vēlāk — dispečerpunktā «Baltija» par operatoru, inženieri, grupas vadītāju, dienesta priekšnieka vietnieku, galveno ekonomistu.[2]

Koemecs bija Elektroenerģētiķu asociācijas prezidents, kā arī no 1991. līdz 1993. gadam bija rūpniecības un enerģētikas ministra Aivara Millera vietnieks Godmaņa Ministru padomē.[3] 1993. gada janvārī viņam valdība izteica rājienu par likuma pārkāpumiem Berģu autoservisa iznomāšanā.[4][5]

1993. gada aprīlī Koemecs tika iecelts par valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» ģenerāldirektoru.[6] Būdams amatā, viņš 1994. gadā parakstīja galvojumu «Bankas Baltija» kredītam akciju sabiedrībai «Finanšu norēķinu centrs» 10 miljonu latu apmērā, kas vēlāk pārtapa t.s. «3 miljonu lietā».[7] Pēc Valsts kontroles rosinājuma izskatīt Koemeca atbilstību amatam,[8] viņš 1995. gada 16. martā tika atbrīvots no amata. Elektroenerģētiķu asociācija draudēja ar streiku, bet Koemecs solīja iesniegt prasību tiesā.[9]

Koemecs bija Latvijas Zemnieku savienības biedrs un tika plānots, ka viņš piedalīsies 6. Saeimas vēlēšanās.[9]

Miris 1995. gada 24. jūnija vakarā no miokarda infarkta.[3][7][10] Koemeca nāve sākotnēji tika uzskatīta par aizdomīgu, un tobrīdējais Latvijas Ministru prezidents Māris Gailis izteicās, ka lietas izmeklēšanā būtu jālūdz ASV Federālā izmeklēšanas biroja palīdzība.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Septembris». Jēkabpils Galvenā bibliotēka. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 «Gunārs Koemecs». Lauku Avīze. 1995. gada 30. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 «Miris Gunārs Koemecs». Rīgas Balss. 1995. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.[novecojusi saite]
  4. Jānis Domburs. «Millers paliek amatā». Latvijas Jaunatne, 1993. gada 14. janvārī.
  5. Valdis Freidenfelds. «Koemecs saņem rājienu, Berģu līgumu pārskatīs». Diena, 1993. gada 27. janvārī.
  6. «Aprunājas par rūpniecību». Latvijas Jaunatne. 1993. gada 7. aprīlī.
  7. 7,0 7,1 7,2 «Amatpersonu mīklainās nāves». Tvnet. 2002. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.
  8. R. Podvinskis. «Atlaista «Latvenergo» padome». Lauku Avīze, 1995. gada 17. martā.
  9. 9,0 9,1 Modris Posse. «Miris Gunārs Koemecs». Diena, 1995. gada 27. jūnijā.
  10. Edgars Galzons. «Mīklainās nāves». Diena, 1998. gada 8. augustā. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.