Latgales parks

Latgales parks (iepriekš Latgales dārzs (1936—1945) un Maskavas dārzs (1945—2022)) ir parks Rīgā, kas atrodas Latgales un Balvu ielu stūrī. Parka platība 6,2 ha.

Latgales parks
Latgales parks (skats no Latgales un Balvu ielas stūra).
Latgales parks
Tips	Publisks parks
Atrašanās vieta	Rīga, Latvija
Koordinātas	56°56′11.35″N 24°9′6.23″E
Platība	6,2 ha

Vēsture

1937. gadā Rīgas pilsētas valde apstiprināja Andreja Zeidaka projektu atklātā dārza izveidošanai Latgales un Balvu ielu stūrī, bijušās dārzniecības teritorijā. Projektētā dārza platība bija 9,5 ha. Projektā bija paredzēti plaši sauļošanās zālāji, bradājamais baseins un rotaļu laukums bērniem. Kalna ielas pusē bija paredzēts liela strūklaka ar ūdens baseinu 16m diametrā. Balvu ielas malā bija iecerēts izveidot koncertlaukumu ar mūzikas estrādi. Projektā bija izmantoti daudzi regulārā dārza kompozīcijas elementi: koku rindu stādījumi, cirpti dzīvžogi, taisni celiņi, bet parka centrālajā daļā — plaši zālāji, kuru malās, īpaši pie celiņu krustojumiem, izvietotas brīvas koku un krūmu grupas. Pirmie celiņi tika izveidoti gar Balvu un Latgales ielām. 1939. gada pavasarī tika iestādīti 92 dažādi lapu koki un 1578 ziedu krūmi. Pirms Otrā pasaules kara tika ierīkots arī bradājamais baseins.

Otrais pasaules karš Latgales dārza projektu īstenošanu apturēja. Kara laikā daudzi kociņi iznīka, bet lielais zālājs pārvērtās par nolaistu futbola laukumu. Lai situāciju labotu, laukums tika apstādīts ar koku grupām. 1945. gadā, pēc Latvijas okupācijas, Latgales dārzu pārdēvēja par Maskavas dārzu. 1965. gadā Maskavas dārza teritorijā tika uzbūvēta Sporta manēža (arhit. V.Mellenbergs, E.Ābuls, inž. A.Lisovskis) ar vietām 3500—5000 skatītājiem, kā arī iekārtota autostāvvieta. Apstādījumus ap Sporta manēžu daļēji rekonstruēja, bet manēžas apkārtni labiekārtoja. Tika izmainīts arī dārza ceļu tīkls, tam kļūstot par apzaļumotu teritoriju sabiedriskās ēkas priekšā.

2022. gada 16. maijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja Maskavas dārzu pārdēvēja sākotnējā nosaukumā par Latgales parku.

Apstādījumi

Dārza apstādījumos dominē Holandes liepu stādījumi. No tām veidotas platas alejas un koku rindas. Dārzā aug 33 introducētās un 8 vietējās koku un krūmu sugas. Šeit ir arī retāk sastopamās sugas; tādas, kā lielziedu kokveida hortenzija, Kanādas papele "Robusta", Ķīnas papele, skarainā hortenzija, papīra bērzs u.c. No vietējām sugām dominē āra bērzi, oši, ozoli un gobas. No skujkokiem visvairāk ir asās egles, bet stādītas ir arī Kanādas egles, Lebedūra lapegles u.c. Košumkrūmus pārstāv plašs sugu klāsts: spožās un daudzziedu klintenes, kailās un rievainās rozes, Bumalda, Vanhuta un sirmā spireja, parastie un matainie ceriņi, Tatārijas sausserži u.c. sugas. Tāpat ir daudz ziemciešu puķu: pārsvarā Zībolda hostas, daudzlapu lupīna, dzeltenā dienziede, īrisi, milzu pīpenes, sarkanie flokši, kurpītes, austrumu doronika, zeltslotiņa "Nana" u.c.

Ārējās saites

• Maskavas dārzs portālā Cita Rīga