Laodzi (ķīniešu: 老子, piņjiņs: Lǎozǐ) bija Senās Ķīnas viedais, "Daodedzjin" autors.

Laodzi
老子
Laodzi skulptūra Ķīnā
Laodzi skulptūra Ķīnā
Personīgā informācija
Dzimis ap 600 g.p.m.ē.
Lujī, Li apriņķis, Ču valsts
Dzīves vieta Lojana
Vispārīgā informācija
Ietekmējis Karlu Gustavu Jungu, Ļevu Tolstoju, Borisu Grebenščikovu u.c.
Nozīmīgi darbi Daodedzjin
Valoda senķīniešu valoda

Biogrāfija labot šo sadaļu

Viena no leģendām vēsta, ka Laodzi dzimis 604. gadā pirms mūsu ēras Ču valstī, Li apriņķa Lujī ciemā un esot dzīvojis 160 vai 200 gadu.[nepieciešama atsauce] Viņa īstais vārds esot Li Er Dans vai Lao Taņs,[nepieciešama atsauce] bet vārds Laodzi ir goda nosaukums, kas nozīmē ‘vecais skolotājs’. Viņš bija galma arhivārs Džou dinastijas laikā. Lojanā viņu esot apmeklējis Konfūcijs. Konfūcijs pēc tam teicis saviem mācekļiem: "Man ir zināms, ka putns var lidot, zivs var peldēt un zvērs var skriet. To, kas skrien, var gūstīt slazdā, to, kas peld, var noķert tīklā, to, kas lido, var panākt ar bultu. Bet tas, kas kā pūķis paceļas debesīs ar vēju un ar mākoņiem, ir viņpus man zināmā. Šodien esmu skatījis Laodzi, kurš droši vien ir līdzīgs pūķim."

Kā mīts vēsta, vecumdienās Laodzi devies rietumu virzienā, atstādams Ču valsti. Pie Ķīnas robežas viņu apturējis sardzes karavīrs vai robežsargu posteņa priekšnieks Kuan liņ Jin Hi, lūgdams, lai viņš atstāj kādu rakstisku piemiņu. Tad Laodzi uzrakstīja, vai nodiktēja šo darbu, kas sastāv no apmēram 5000 hieroglifiem. Pēc darba beigšanas, viņš turpinājis ceļu rietumu virzienā un vairāk par viņu nekas neesot dzirdēts. Te jāņem vērā, ka ‘aizceļot uz rietumiem’ ķīniešu kultūrā pastāv arī kā alegorija ar nozīmi ‘aiziet mūžībā’.

Citi nostāsti vēsta, ka Laodzi iecerējis doties pie Ķīnas kaimiņu — klejotāju lopkopju ciltīm, kas mita uz rietumiem no ķīniešu zemēm, lai izglītotu mežonīgās un nekulturālās tautas. Pārsvarā vairākums seko tradicionālajam uzskatam, ka Laodzi ir Konfūcija laikabiedrs, vecāks par viņu, un "Daodedzjin" ir viņa mācības izpausme.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu