Šalanda
Šalanda ir baržas veids, kura parasti būvēta tādu kravu pārvadāšanai kā akmeņogles, tērauda izstrādājumi, rūdas, smiltis, grunts un atkritumi.[1] Par šalandu sauc arī baržu, kura var izkraut savu kravu jūrā. Mūsdienās tās bieži dēvē arī par divdaļīgajām šalandām, jo to korpuss ir pāršķelts divās daļās pa kuģa diametrālo (garenvertikālo) plakni. Divdaļīgās šalandas var būt pašgājējas vai nepašgājējas.[2][3][4]
Vēsture
labot šo sadaļuAngļu valodā šalandas sauc par hopper barge un šis termins parādās 19. gadsimta otrajā pusē Anglijā, īpaši saistībā ar bagarēšanu.[5] Vārdam hopper jeb bunkurs piemīt vairākas nozīmes. Izplatītākā no tām ir hopervagons, bet ar to var saprast arī "jebkuru no dažādām citām tilpnēm īslaicīgai vielu uzglabāšanai".[6] 1890. gados dzelzs šalandām, kuras izmantoja bagarēšanas darbos, korpusā bija durvis, kuras ļāva ātri izkraut kravu jūras dibenā.[7]
1950. gados amerikāņu šalandas izveidojās no metinātām tērauda baržām, kuras, savukārt, aizvietoja koka kravas baržas. Tērauda baržas nodrošināja labāku kravas aizsardzību un prasīja mazāku apkopi.[1] 1950. gados šalandu kravnesība svārstījās no 800 līdz 3 500 tonnām.[1]
Raksturojums
labot šo sadaļuŠalandas atšķiras no citām baržām ar to, ka tām ir bunkurs. Tas ir atvērtas kravas tilpnes rajons.[8]
Šalandas parasti ir dubultā korpusa kuģi. Tas nozīmē, ka kravas tilpnes sāni un dibens ir atdalīti no korpusa ārējā apšuvuma ar tukšu telpu.[9] Tas tiek darīts, jo šalandai jāiztur gan spēcīgi ārējie triecieni, gan iekšējie izkraušanas greiferu kausu sitieni. Iekšējās telpas saisti uzņem kravas slodzi un izdala to uz lielāku laukumu, tādējādi nodrošinot, ka šalandas korpusa apšuvums nedeformējas.[1]
Nepašgājējas šalandas var būt divu veidu: dziļumā sašaurinātas (klāja garums ir lielāks par ķīļa garumu) un kastveida šalandas. Vienpusēji dziļumā sašaurinātas (raked) baržas ir sašaurinātas tikai priekšgalā. Divpusēji dziļumā sašaurinātas baržas ir sašaurinātas gan priekšgalā, gan pakaļgalā.[10]
Šalandu veidi
labot šo sadaļuAtvērtās šalandas
labot šo sadaļuAtvērtās šalandas parasti izmanto, lai pārvadātu rūdas un tērauda izstrādājumus pa iekšzemes ūdensceļiem.[1]
Slēgtās šalandas
labot šo sadaļuASV slēgtajām šalandām parasti ir tērauda lūku vāki, kurus var pārvietot ar balstveltnīšu palīdzību. Šos vākus var ātri atvērt un aizvērt, tie noslēdz uzreiz lielu kravas lūkas atvēruma daļu, kā arī tie ir ūdensnecaurlaidīgi. Tā kā vākus var pārvietot tā, lai vienlaicīgi būtu atvērta puse no kravas tilpnes, ir iespējama vertikāla iekraušana un izkraušana visā šalandas garumā.[11] Cits izmantots vāku veids ir noceļamie (viens uz otra sakraujamie) kravas lūku vāki.[9]
Slēgtajās šalandās pārvadā graudus un citu lauksaimniecības produkciju, sāli, tērauda izstrādājumus, papīra izstrādājumus, izrakteņus un dažreiz iepakotas preces.[1]
Divdaļīgās šalandas
labot šo sadaļuDivdaļīgās šalandas izmanto kravas izkraušanai jūrā. Krava galvenokārt tiek iegūta bagarēšanas rezultātā. Divdaļīgā šalanda ir attīstījusies no šalandas ar korpusā iebūvētām durvīm, kura izkrāva savu kravu atverot šīs durvis.[7]
Divdaļīgās šalandas korpuss starp to noslēdzošajām gala sienām ir sadalīts divās daļās garenvirzienā. Kuģis sastāv no divām pamata pārvietojamām daļām (kreisā un labā borta pusēm), kuras vairumā gadījumu ir simetriskas savā konstrukcijā. Abas kuģa daļas ir savienotas kopā ar eņģēm klāja līmenī un tās atver ar hidrauliskajiem cilindriem. Kad kuģis sadalās, krava tiek izkrauta ļoti ātri. Tas, savukārt, nozīmē, ka baržai ir jābūt ļoti noturīgai, lai neapgāztos vai tā netiktu bojāta citā veidā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Evolution of the inland barge Proceedings of the merchant marine council. Volume 15. Number 8. 1958. gada augusts. 140. lpp. Skatīts: 2024. gada 2. decembrī
- ↑ Hopper Barges Rohde Nielsen. Skatīts: 2024. gada 4. decembrī
- ↑ 68.40m Self-propelled Split Hopper Barge SeaBoats. Skatīts: 2024. gada 4. decembrī
- ↑ Split hopper barges The Ganz Danubius Ship and Floatingcrane Engineering Office. Skatīts: 2024. gada 4. decembrī
- ↑ Webster J. J. Dredging Operations and Appliances Minutes of Proceedings of the Institution of Civil Engineers. Volume LXXXIX. 1887. gads. 24. — 25., 32. lpp. Skatīts: 2024. gada 6. decembrī
- ↑ Hopper noun Merriam-Webster. Skatīts: 2024. gada 6. decembrī
- ↑ 7,0 7,1 Clarke G. J. On some engineering improvements in the river Tees Minutes of Proceedings of the Institution of Civil Engineers. Parts 3 — 4. 1893. gads. 323. lpp. Skatīts: 2024. gada 8. decembrī
- ↑ Consolazio Gary R., Walters Robert. A., Harper Zachary S. Development of Finite Element Models for Studying Multi-barge Flotilla Impacts Department of Civil and Coastal Engineering University of Florida, 2012. gada februāris. 4. lpp. Skatīts: 2024. gada 9. decembrī
- ↑ 9,0 9,1 Hopper Barges McDonough Marine Service. Skatīts: 2024. gada 9. decembrī
- ↑ Consolazio Gary R., Walters Robert. A., Harper Zachary S. Development of Finite Element Models for Studying Multi-barge Flotilla Impacts Department of Civil and Coastal Engineering University of Florida, 2012. gada februāris. 3. — 4. lpp. Skatīts: 2024. gada 9. decembrī
- ↑ Evolution of the inland barge Proceedings of the merchant marine council. Volume 15. Number 8. 1958. gada augusts. 140. — 141. lpp. Skatīts: 2024. gada 12. decembrī