Bērzgales pagasts
Bērzgales pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā austrumos. Robežojas ziemeļos ar Ludzas novada Mežvidu pagastu, austrumos ar Ludzas novada Zvirgzdenes pagastu, dienvidos ar Lendžu un Vērēmu pagastiem, rietumos ar Ilzeskalna pagastu. Pagasta centrs atrodas Bērzgalē.
Bērzgales pagasts | ||
---|---|---|
Novads: | Rēzeknes novads | |
Centrs: | Bērzgale | |
Kopējā platība:[1] | 55,3 km2 | |
• Sauszeme: | 52,0 km2 | |
• Ūdens: | 3,3 km2 | |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 599 | |
Blīvums (2024): | 11,5 iedz./km2 | |
Mājaslapa: | www | |
Vēsturiskie nosaukumi | ||
krievu: | Кульневская | |
Bērzgales pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuReljefa formas
labot šo sadaļuInčuku kalns, Kirkas kalns, Krista kalns, Prīdes kalns, Ūzulkolns.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuŪdensteces
labot šo sadaļuČervonkas upīte, Dasas upīte, Leidaceite, Rītupe, Vornaišu upīte
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuKapineits, Leidaceits, Marientāles ezers, Meirānu ezers, Micānu ezers, Nireišu ezers, Siemineits.
Lielkie no tiem ir Micānu ezers un Meirānu ezers.
Purvi
labot šo sadaļuČervonkas pūrs, Inčuku pūrs, Maļiku pūrs, Marientāles purvs, Micānu pūrs
Vēsture
labot šo sadaļu1920. gada zemes reformas laikā Ilzenbergas muižu sadalīja 25 vienībās 392 ha kopplatībā, Čumines muižu 20 vienībās 324 ha kopplatībā, Mariņtāles muižu 22 vienībās 359 ha kopplatībā, Adumavas muižu 56 vienībās 826 ha kopplatībā, Padules (Padoles) muižu 12 vienībā 270 ha kopplatībā, Bērzgales muižu 39 vienībās 510 ha kopplatībā, Annas muižu 48 vienībās 638 ha kopplatībā, Silavnieku muižu 12 vienībās 212 ha kopplatībā, Kazuļavas muižu 6 vienībās 174 ha kopplatībā, Lab(v)āržu muižu 20 vienībās 237 ha kopplatībā, Košu muižu ar Purvmaļu muižu 9 vienībās 425 ha kopplatībā, Lešķu muižu 3 vienībās 122 ha kopplatībā, Jaunivanavas muižu 19 vienībās 201 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta ( līdz 1925. gadam Biržgaļa pagasts, 1925. - 1926. gadā - Labvāržu pagasts[5]) teritorija bija 193,8 km² un tajā dzīvoja 7393 iedzīvotāji.[6] 1945. gada 2. novembrī pagastā izveidoja Bērzgales, Juzupoles, Lendžu, Mežvidu, Padoles un Vērēmu ciema padomes, bet pagastu 1949. gada 31. decembrī likvidēja. Rēzeknes rajona Bērzgales ciemam 1954. gada 14. jūnijā pievienoja likvidētā Juzupoles ciema kolhoza «Trudovik» teritoriju, 1971. gada 16. martā daļu padomju saimniecības «Gailumi» teritorijas pievienoja Gailumu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gada 1. jūlijā Bērzgales pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Apskates objekti
labot šo sadaļu- Dunduru senkapi
- Bērzgales novadpētniecības muzejs. Tika izveidots 1988. gadā. Ekspozīcija veltīta rakstniekam Ontonam Rupainim.
- Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca. Celta 1787. gadā, paplašināta un pārbūvēta 1938.-1948. gadā.
- Bērzgales muiža. Celta 19. gadsimta vidū no dedzinātiem ķieģeļiem.
- Meirānu viduslaiku kapsēta
- Micānu Kirkas kalns. Kādreiz tajā atradusies luterāņu baznīca, kas laika gaitā gāja bojā.
- Uļjanovas senkapi
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas pagastā (iedzīvotāju skaita ziņā): Bērzgale (pagasta centrs), Micāni, Marientāle.
Novadnieki
labot šo sadaļu- Rozālija Tabine (Naaizmērstule) (1890_1965), pedagoģe, rakstniece[9]
- Tomass Selickis (1901_1961), skolotājs, dzejnieks[10]
- Oskars Kalējs (1902-1993), gleznotājs, Daugavpils vēstures muzeja dibinātājs[11]
- Pēteris Voitkāns (1902-1945), dzejnieks[12]
- Vladislavs Bojārs (1905_1984), dzejnieks[13]
- Ontons Rupaiņs (1906_1976), rakstnieks[14]
- Valentīns Zlidnis (1939-2010), gleznotājs, izglītības darbinieks[15]
- Vilhelmīne Urtāne (1940_1992), dzejniece[16]
- Henrihs Vorkals (1946_2018), mākslinieks
Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 19. novembrī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2246. sleja.
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1926.gada 4.maijs
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ «Naaizmērstule». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 29.janvārī.
- ↑ «Tomass Selickis». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 1.martā.
- ↑ Oskars Kalējs. «Latgales CB datubāze "Daugavpils novadnieki"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. janvārī. Skatīts: 2022.gada 27.janvārī.
- ↑ Pēteris Voitkāns. «literatura.lv». Skatīts: 2022.gada 27.janvārī.
- ↑ «Vladislavs Bojārs». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 27.janvārī.
- ↑ «Ontons Rupaiņs». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 26.janvārī.
- ↑ «Mākslinieku Valentīnu Zlidni atceroties». kraslavaspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 17. augustā. Skatīts: 2021.gada 1.martā.
- ↑ «Vilhelmīne Urtāne». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 26.janvārī.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |