Lendžu pagasts
Lendžu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Bērzgales pagastu, austrumos ar Ludzas novada Zvirgzdenes pagastu, dienvidaustrumos ar Ludzas novada Cirmas pagastu, dienvidos ar Griškānu pagastu, rietumos ar Vērēmu pagastu. Pagasta centrs atrodas Lendžos.
| Lendžu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Lendži |
| Kopējā platība:[1] | 64,5 km2 |
| • Sauszeme: | 61,5 km2 |
| • Ūdens: | 3,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 611 |
| Blīvums (2024): | 9,9 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Lendžu pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuPagasts atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, austrumu mala — Rēzeknes pazeminājumā. Augstākais punkts Kozukolns — 202,2 m vjl.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir piecas upes[4]:
Vornaišu upīte, Vasarānu upīte, Svētā Jāņa upīte, Undupīte, Taudejāņu upīte
Ezeri
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir septiņi ezeri[5]:
Virauds, Sološu ezers, Sedzeris, Dansku ezers, Mežagaiļu ezers, Virvuļs, Voskānu ezers.
Purvi
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir divi purvi[6]:
Vēsture
labot šo sadaļu1945. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā izveidoja Lendžu ciema padomi. Rēzeknes rajona Lendžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Bešaukas ciema kolhoza «Druva» teritoriju, 1963. gadā — daļu Griškānu ciema kolhoza «Blāzma» teritorijas, 1971. gadā daļu padomju saimniecības «Rēzekne» teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pieveinoja Cirmas ciemam. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, bet Lendžu ciemam pievienoja daļu Griškānu ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lendžu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuPagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis.[8]
Valsts nozīmes pieminekļi:
Ievērojami objekti
labot šo sadaļu- Sarkaņu katoļu baznīcā (celta 1830. gadā) atrodas Svētās Marijas glezna,[9] kurai piemītot dziednieciskas spējas.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
- ↑ «Lendžu pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lendžu pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lendžu pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Lendžu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. Aprīlis. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.
- ↑ Zane Lāce. «Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna pēc restaurācijas atgriezusies Sarkaņu baznīcā». lsm.lv, 2018. gada 28. oktobris. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |