Lendžu pagasts
Lendžu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Bērzgales pagastu, austrumos ar Ludzas novada Zvirgzdenes pagastu, dienvidaustrumos ar Ludzas novada Cirmas pagastu, dienvidos ar Griškānu pagastu, rietumos ar Vērēmu pagastu. Pagasta centrs atrodas Lendžos.
| Lendžu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Lendži |
| Kopējā platība:[1] | 64,5 km2 |
| • Sauszeme: | 61,5 km2 |
| • Ūdens: | 3,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 637 |
| Blīvums (2022): | 10,4 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Lendžu pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba Labot
Pagasts atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, austrumu mala — Rēzeknes pazeminājumā. Augstākais punkts Kozukolns — 202,2 m vjl.
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Pagasta teritorijā ir piecas upes[4]:
Vornaišu upīte, Vasarānu upīte, Svētā Jāņa upīte, Undupīte, Taudejāņu upīte
Ezeri Labot
Pagasta teritorijā ir septiņi ezeri[5]:
Viraudas ezers, Sološu ezers, Sedzeris, Dansku ezers, Mežagaiļu ezers, Virvuļs, Voskānu ezers.
Purvi Labot
Pagasta teritorijā ir divi purvi[6]:
Vēsture Labot
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā izveidoja Lendžu ciema padomi. Rēzeknes rajona Lendžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Bešaukas ciema kolhoza «Druva» teritoriju, 1963. gadā — daļu Griškānu ciema kolhoza «Blāzma» teritorijas, 1971. gadā daļu padomju saimniecības «Rēzekne» teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pieveinoja Cirmas ciemam. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, bet Lendžu ciemam pievienoja daļu Griškānu ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lendžu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Pieminekļi Labot
Pagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis[8].
Valsts nozīmes pieminekļi:
Ievērojami objekti Labot
- Sarkaņu katoļu baznīcā (celta 1830.gadā) atrodas Svētās Marijas glezna[9], kurai piemītot dziednieciskas spējas.
Iedzīvotāji Labot
Apdzīvotās vietas Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
- ↑ «Lendžu pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lendžu pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lendžu pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Lendžu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.
- ↑ Zane Lāce. «Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna pēc restaurācijas atgriezusies Sarkaņu baznīcā». lsm.lv, 2018.gada 28.oktobris. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |