Vikipēdija

Lašu dzimta

(Pāradresēts no Lašveidīgo kārta)

Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta,[1][2] kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Lašu dzimtā ir apmēram 66 sugas,[3] kas iedalītas 10 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Tā apvieno lašus, foreles, palijas, sīgas un alatas. Visas lašveidīgās zivis nārsto saldūdenī, bet lielākā daļa sugu pamatā mājo jūrā. Šādas zivis sauc par anadromām zivīm. Pēc nārsta daudzu lašveidīgo sugu zivis iet bojā.[3]

Lašu dzimta
Salmonidae (Ž. Kivjē, 1816)
Avota palija (Salvelinus fontinalis)
Avota palija (Salvelinus fontinalis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KohortaProgresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha)
ApakškohortaLašu apakškohorta (Protacanthopterygii)
KārtaLašveidīgās (Salmoniformes)
DzimtaLašu dzimta (Salmonidae)
Iedalījums
Lašu dzimta Vikikrātuvē

Lašveidīgo zivju dabīgais izplatības areāls ir ziemeļu puslode, bet tās ir introducētas daudzās vietās pasaulē, kur ir vēsi ūdeņi.[4] Lašveidīgās zivis tiek augstu vērtētas zivsaimniecībā.

Latvijā

labot šo sadaļu
 
Strauta forele (Salmo trutta fario)

Latvijas dabīgajās ūdenstilpēs un zivjaudzētavu dīķos sastopamas 16 lašu dzimtas sugas: alata (Thymallus thymallus),[5] lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta), kuprlasis (Oncorhynchus gorbuscha), ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (Oncorhynchus kisutch), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Arktikas palija (Salvelinus alpinus), avota palija (Salvelinus fontinalis), repsis (Coregonus albula), Baikāla omulis (Coregonus autumnalis migratorius), sīga (Coregonus lavaretus), muksuns (Coregonus muksun), čirs (Coregonus nasus), pelede (Coregonus peled) un nelma (Stenodus leucichthys nelma).[6][7] Strautos un upītēs mājo arī strauta forele (Salmo trutta fario), kas ir taimiņa saldūdens pasuga.

Lielākā daļa lašu dzimtas sugu ir ievestas, zivjaudzētavās pavairotas un audzētas. Taču, zivīm nonākot upēs un ezeros, tās reizēm iedzīvojas dabiskajā ekosistēmā,[8] lai gan stabilu populāciju izveidošanās Latvijā nav zināma.[6] Lašveidīgās zivis, kas mājo Latvijas dabīgajās ūdenstilpēs, ir lasis, taimiņš, strauta forele, alata, repsis un sīga, no kurām pēdējās 3 sugas ietvertas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[5][6][7]

Evolūcija

labot šo sadaļu

Mūsdienu lašveidīgās zivis attīstījušās no trīs pamatlīnijām: sīgām, alatām un lašiem un forelēm.[9] Senākās lašveidīgās fosilijas Eosalmo driftwoodensis ir saglabājušās no eocēna. Tās ir atrastas Britu Kolumbijā. Visām mūsdienu trijām lašveidīgo zivju līnijām ir radniecība ar šo seno fosiliju, kas pierāda šo grupu piederību vienai kārtai.[9] Otra senā fosilija no miocēna vidus ir atrasta Aidaho.[10] Šai senajai zivij ir radniecīgas mūsdienu Klusā okeāna lašu ģints (Oncorhynchus) sugas.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Karaliskais lasis (Oncorhynchus tshawytscha) ir lielākais lašu dzimtā
 
Alatas ir vienas no mazākajām lašu dzimtā, attēlā alata (Thymallus thymallus)

Lašveidīgajām zivīm ir samērā primitīvs izskats, salīdzinot ar pārējām īstajām kaulzivīm. To vēdera spuras ir novietotas tālu uz atpakaļu, kā arī tauku spura atrodas salīdzinoši tuvu astes spurai. Kopumā šīs zivis ir slaidas, ar noapaļotām zvīņām un šķeltu asti. Tām ir viena rinda ar asiem zobiem.[11] Lielākais dzimtā ir karaliskais lasis (Oncorhynchus tshawytscha),[3] kura ķermeņa garums var sasniegt 150 cm, bet svars 59 kg.[12] Mazākas sugas ir tās, kas visu savu dzīvi pavada saldūdenī.[13] Viena no mazākajām dzimtā ir Jaludzjanas alata (Thymallus yaluensis), kuras maksimālais ķermeņa garums nepārsniedz 20 cm.[14]

Sistemātika

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ The Freshwater Fishes of Manitoba
  2. ↑ «BBC: Salmon family». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. maijā. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Family Salmonidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
  4. ↑ Salmonidae
  5. ↑ 5,0 5,1 Alata
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 «Lašu dzimta (Salmonidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. septembrī. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
  7. ↑ 7,0 7,1 Sīgu dzimta
  8. ↑ «Dabiskais vai mākslīgais lasis vai taimiņš?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
  9. ↑ 9,0 9,1 McPhail, J.D.; Strouder, D.J. (1997). "Pacific Salmon and Their Ecosystems: Status and Future Options". The Origin and Speciation of Oncorhynchus. New York, New York: Chapman & Hall.
  10. ↑ Smiley, Charles J. "Late Cenozoic History of the Pacific Northwest". Association for the Advancement of Science: Pacific Division. Retrieved 2006-08-08.
  11. ↑ McDowell, Robert M. (1998). Paxton, J.R. & Eschmeyer, W.N.. ed. Encyclopedia of Fishes. San Diego: Academic Press. pp. 114–116. ISBN 0-12-547665-5
  12. ↑ «CHINOOK (Oncorhynchus Tshawytscha)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. maijā. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
  13. ↑ «Salmon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
  14. ↑ «Thymallus yaluensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lašveidīgās
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lašu dzimta
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lašu_dzimta&oldid=4179184"