Līves (Virešu pagasts)
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Virešu pagastā. Par citām jēdziena Līves nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Līves ir ciems Smiltenes novada Virešu pagastā. Atrodas pagasta austrumu daļā 15 km no pagasta centra Virešiem, 42,5 km no novada centra Smiltenes un 165 km no Rīgas.
| Līves | |
|---|---|
| mazciems | |
 Ceļa norāde uz Līvēm pie autoceļa V411 | |
  Līves | |
| Koordinātas: 57°23′09″N 26°28′12″E / 57.38583°N 26.47000°EKoordinātas: 57°23′09″N 26°28′12″E / 57.38583°N 26.47000°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Smiltenes novads |
| Pagasts | Virešu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,73 km2 |
| Iedzīvotāji (2007)[1] | |
| • kopā | 25 |
| Pasta nodaļa | LV-4355 |
Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no autoceļa V411, Gaujas krastā.
Līvēs atrodas Zemnieku sētu grupa — Līvu ciems, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuPēc novadpētnieka Jāņa Kučera ziņām 1972. gadā, ”Līves” ar šādu nosaukumu pastāvējušas jau 13. gadsimtā, kad ciemā ienākuši vācieši.[4] Tātad ciema pirmssākumi meklējami jau agrāk. 12. gadsimta sākumā Novgorodas sirotāji Lejasciema apkaimē sastapuši igauņus.
1627. gadā un 1630. gadā Līves ciema nosakums minēts Arklu revīzijās, kopā ar citiem ciemu nosaukumiem – Lembji, Majāni, Suži, Umari. Visi nosaukumi, domājams, ir nākuši no igauņu valodas vai tās tuvākajām radiniecēm. Piemēram, Līves (liiv) igauņu valodā nozīmē smiltis. Suži (susi) igauņu valodā nozīmē vilku u.t.t.
Tas norāda uz igauņiem kā pirmajiem Līves ciema iedzīvotājiem, taču Kučera pētījumos minēti fakti liecina, ka ir iespējams, ka Līvu sākotnējie iedzīvotāji tomēr varētu būt bijuši lībieši. Jāņa Kučera pierakstos teikts, ka valodnieks Pauls Ariste un igauņu arheologs Harijs Moora esot izpētījuši ciema apkaimi un izsecinājuši, ka valoda, kādā cilvēki runā esot dienvidigauņu līvu (lībiešu) valoda. Tāpat tiek minēts, ka Līves ciema vārds esot cēlies nevis no igauņu liiv, bet gan no vārda līvi jeb lībieši. Tiek pieļauta iespēja, ka 1212. gadā, kad krita Dabreļa lībiešu pils Satezele, gar Gauju bēgošie lībieši nonākuši šī ciema teritorijā un laika gaitā sajaukušies ar citām tautām, izveidojās dažādas valodas izloksnes. Piem. “Vīrs” – Līvēs sacīja mēs, Majānos – mūs. “Mežs” – Līvēs mic, Majanos muc, Ilzenē mec.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra; LĢIA vietvārdu datubāzes identifikators: 1722.
- ↑ «Informācija par objektu: Līves». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 9. februārī.
- ↑ «Zemnieku sētu grupa — Līvu ciems». Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Skatīts: 2017. gada 9. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ Daina Zemzare. Valodas liecības par Lejasciema novadu. Rīga, 1940.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |