Lēļu un svīru virskārta

Lēļu un svīru virskārta jeb lēļi un svīres (Cypselomorphae) ir viena no jauno putnu kladas (Neoaves) virskārtām. Tā apvieno divas kārtas — lēļveidīgos (Caprimulgiformes) un svīrveidīgos (Apodiformes) putnus,[1][2] apmēram 580 sugas.[3] Sastopamas gandrīz visos kontinenos, izņemot Antarktīdu.[3] Latvijā ligzdo divas lēļu un svīru virskārtas sugas – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) un svīre (Apus apus).[4][5]

Lēļu un svīru virskārta
Cypselomorphae (Baird, 1858)
Amerikas lēlis (Chordeiles minor)
Amerikas lēlis (Chordeiles minor)
Rudais kolibri (Selasphorus rufus)
Rudais kolibri (Selasphorus rufus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseJaunie putni (Neoaves)
VirskārtaLēļi un svīres (Cypselomorphae)
Iedalījums

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu

Visi šīs grupas putni ir ļoti labi lidotāji un lielāko daļu dienas pavada gaisā spārnos. Grupas vēsturiskie priekšteči ir bijuši kukaiņēdāji, bet attīstoties un sadaloties kārtās un dzimtās, kolibri kļuvuši par nektārēdājiem.[2] Visiem šīs grupas putniem raksturīgs plats knābis ar plašiem un lieliem nāsu atvērumiem, kas sugām ar īsiem knābjiem gandrīz sasniedz knābja galu. Vienlaicīgi apakšžoklis ir šaurs un slaids.[2]

Lēļu un svīru virskārta (Cypselomorphae)

  1. Sangster, G. (2005) A name for the clade formed by owlet-nightjars, swifts and hummingbirds (Aves). Zootaxa: 799:1-6.
  2. 2,0 2,1 2,2 Variety of Life: Cypselomorphae
  3. 3,0 3,1 World Bird List: Family Index
  4. Latvijas Daba: Vakarlēpis
  5. «Svīrveidīgie (Apodiformes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2019. gada 9. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu