Vikipēdija

Lēļu dzimta

Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām. Tā apvieno 98 sugas, kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 20 ģintīs.[1][2] Sastopamas gandrīz visos kontinenos, izņemot Antarktīdu.[2] Nav sastopamas arī Jaunzēlandē un vairākās citās lielākās okeānu salās.[3] Latvijā ligzdo viena lēļu dzimtas suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).[4]

Lēļu dzimta
Caprimulgidae (Vigors, 1825)
Lielais ausainais lēlis (Lyncornis macrotis)
Lielais ausainais lēlis (Lyncornis macrotis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
VirskārtaLēļi un svīres (Cypselomorphae)
KārtaLēļveidīgie (Caprimulgiformes)
DzimtaLēļu dzimta (Caprimulgidae)
Izplatība
Iedalījums

3 apakšdzimtas:

Lēļu dzimta Vikikrātuvē

Etimoloģija

labot šo sadaļu
 
Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) ir vienīgā lēļu dzimtas suga, kas sastopama Latvijā
 
Amerikas lēlim (Chordeiles minor) ir viens no garākajiem migrācijas ceļiem
 
Lēļi ligzdo uz zemes, neveidojot ligzdu, attēlā Madagaskaras vakarlēpis (Caprimulgus madagascariensis)

Dzimtas zinātniskais nosaukums atvasināts no vārda Caprimulgus, kas nozīmē "kazas sūcējs". Vārds radies no novērojumiem, ka krēslas stundās vakarlēpis riņķo ap kazu ganāmpulkiem. Senatnē valdīja uzskats, ka šie putni sūc kazas pienu, bet uz šādu pieņēmumu mudināja putnu ļoti platā mute. Patiesībā vakarlēpji riņķo ap kazām, jo tur pulcējas daudzi gaisa kukaiņi.[3]

Dzīves vide

labot šo sadaļu

Lēļu dzimtas putni sastopami, sākot ar jūras līmeni un beidzot ar augstkalniem, līdz 4200 m virs jūras līmeņa. Dažas sugas mājo tikai kalnos. Lēļi apdzīvo visdažādākos biotopus, no tuksnešiem līdz lietusmežiem, bet vislielākā sugu dažādība sastopama atklātās ainavās ar ne pārāk biezu veģetāciju.[5] Tomēr ļoti sausos biotopos nemājo, piemēram, Sahāras tuksnesī vai Centrālāzijas tuksnešos.[5]

Sugas, kas ligzdo mērenajā joslā, ir gājputni, piemēram, vakarlēpis un Amerikas lēlis (Chordeiles minor). Šīm abām sugām ir garākais migrācijas ceļš, citām migrējošām sugam tas ir īsāks.[5]

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu

Lēļu dzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli lēļi ar gariem, smailiem spārniem, īsām, vājām kājām, mazām pēdām un ļoti īsu, bet platu knābi. Acis lielas. Ķermeņa garums 15—40 cm. Apspalvojums mīksts, kriptisks, atgādina koka mizu vai lapas. Spalvu krāsa atkarībā no sugas pelēka, brūna vai sarkanbrūna. Visām sugām spārnu vai astes apakšā bāls, izplūdis plankums.[6][7][8]

Uzvedība

labot šo sadaļu

Lēļu dzimtas putni ir aktīvi naktī vai krēslas stundās vakarā vai agri no rīta. Barojas ar lieliem gaisa kukaiņiem, tos medījot lidojumā vai noskatot no novērošanas punkta (sēžot uz zara vai staba gala). Galvenā maņa medījot ir redze. Daļa sugu sēžot uz zara, novietojas uz tā garenvirzienā nevis šķērsām, kā to dara citi putni. Šādā pozīcijā putnus ir īpaši grūti pamanīt. Lai arī visi lēļu dzimtas putni nelabvēlīgos laika apstākļos spēj īslaicīgi ieņemt mazkustīgu, ziemas miegam līdzīgu stāvokli, Amerikas lēlītis (Phalaenoptilus nuttallii) ziemas periodā ieņem īstu ziemas miega stāvokli. Tam uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem pazeminās ķermeņa temperatūra, un putns kļūst nekustīgs.[9][8]

Ligzdo uz zemes, neveidojot ligzdu. Dējumā 1—2 olas. Lai arī valda uzskats, ka briesmu gadījumā vecāki mazuļus vai olas mutē pārnes uz citu vietu, tomēr līdzšinējie novērojumi to neapstiprina.[10][11]

Sistemātika

labot šo sadaļu
 
Baltrīkles lēlis (Eurostopodus mystacalis)
 
Mazais lēlis (Chordeiles acutipennis)
 
Amerikas lēlītis (Phalaenoptilus nuttallii)

Lēļu dzimta (Caprimulgidae)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ D.T. Holyoak, Nightjars and Their Allies: The Caprimulgiformes, Oxford University Press
  2. ↑ 2,0 2,1 «World Bird List: Frogmouths, Oilbird, potoos, nightjars, 2019». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 9. janvārī.
  3. ↑ 3,0 3,1 Britannica: Caprimulgiform
  4. ↑ Latvijas Daba: Vakarlēpis
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Cleere, N. (2017). del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi; Christie, David A.; de Juana, Eduardo, eds. "Nightjars (Caprimulgidae)". Handbook of the Birds of the World Alive. Barcelona, Spain: Lynx Edicions. Retrieved 1 July 2017.
  6. ↑ Britannica: Nightjar
  7. ↑ Alive: Family Caprimulgidae
  8. ↑ 8,0 8,1 BTO: Caprimulgidae - Nightjars
  9. ↑ Lane JE, Brigham RM, Swanson DL (2004). "Daily torpor in free-ranging whip-poor-wills (Caprimulgus vociferus)". Physiological and Biochemical Zoology. 77 (2): 297–304. doi:10.1086/380210. PMID 15095249
  10. ↑ Jackson, H.D. (2007). "A review of the evidence for the translocation of eggs and young by nightjars (Caprimulgidae)". Ostrich: Journal of African Ornithology. 78 (3): 561–572. doi:10.2989/OSTRICH.2007.78.3.2.313
  11. ↑ Commentary and Observations on the Alleged Transportation of Eggs and Young by Caprimulgids

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lēļu_dzimta&oldid=4107391"