Kvantu skaitļi ir lielumi kvantu fizikā un ķīmijā, kas raksturo sistēmas iespējamos stāvokļus. Ūdeņradim un citiem atomiem ar vienu valences elektronu nepieciešami četri kvantu skaitļi:

  • Galvenais kvantu skaitlis - nosaka elektronu potenciālo enerģiju un attālumu no kodola. Maksimālais iespējamais elektronu skaits N katrā līmenī ir ;
  • Orbitālais kvantu skaitlis - nosaka elektronu orbitāles formu. Vērtības ir robežās no 0 līdz . Maksimālais iespējamais elektronu skaits konkrētajā apakšlīmenī ir ;
  • Magnētiskais kvantu skaitlis - nosaka orbitāļu orientāciju telpā, jeb cik dažādos veidos attiecīgās orbitāles var telpā atrasties. Tas var pieņemt vērtības = no līdz , jeb = , , ..., 0, ..., , ;
  • Spina kvantu skaitlis - nosaka elektrona rotāciju ap savu asi. Iespējamās vērtības ir -1/2 un +1/2, kas atbilst pulksteņrādītājvirzienam un pretēji tam.[1]
Viena valences elektrona orbitāles 1s, 2p, 3d, 4f gadījumos.

Lai raksturotu citas sistēmas, nepieciešami citi kvantu skaitļi. Piemēram, subatomiskajiem kvarkiem nepieciešams ieviest to tipu: U kvarks, D kvarks, S kvarks, C kvarks, B kvarks, T kvarks, kuriem klasiskajā fizikā nav analoga.

Pēc Pauli aizlieguma principa diviem elektroniem kādā sistēmā nedrīkst būt tā pati kopa ar kvantu skaitļiem.