Kupidons (pavadonis)

Kupidons, arī Urāns XXVII, ir Urāna pavadonis. Tas ir devītais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Kupidons

Kupidons parādīts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i	Marks Šovalters, Džeks Lisauers
Atklāšanas datums	2003. gada 25. augusts
Orbitālie parametri
Epoha 2004. gada 25. augusts
Lielā pusass (rādiuss)	74 392 km
Ekscentricitāte	0,0013
Apriņķojuma periods	0,613 d
Slīpums	0,099° (pret Urāna ekvatora plakni)
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss	9 ± 1 km
Masa	~3,8 × 1015 kg
Vidējais blīvums	~1,3 g/cm3
Albedo	0,07 ± 0,006
Redzamais spožums	25,8

Atklāšana un nosaukums

Pavadonis tika atklāts 2003. gada 25. augustā ar Habla kosmisko teleskopu uzņemtajos attēlos. Pavadoni atklāja astronoms Marks Šovalters un NASA Eimsa pētniecības centra zinātnieks Džeks Lisauers (Jack J. Lissauer). Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2003 U2. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Kupidons. Kupidons ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Atēnietis Timons”.

Orbīta un fizikālie parametri

Kupidons ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 18 km. Nelielais izmērs un tumšā virsma, visticamāk, bija par iemeslu tam, ka to neatklāja jau 1986. gadā, kad Urāna sistēmu pētīja starpplanētu zonde „Voyager 2”. Kupidona orbīta atrodas tikai 863 km attālumā no Belindas. Atšķirībā no Mebas un Peritas (Urāna pavadoņi, kurus arī atklāja 2003. gadā), Kupidona orbīta nav pakļauta perturbācijām.

Kupidons ietilpst Porcijas grupā (nosaukta Porcijas vārdā). Tajā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Dezdemona, Džuljeta, Rozalinda, Porcija, Belinda un Perita. Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības.