Dezdemona (pavadonis)
Dezdemona, arī Urāns X[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir piektais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.
Dezdemona Voyager 2 attēlā (apļa centrā) | |
Atklāšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda |
Atklāšanas datums | 1986. gada 13. janvāris |
Orbitālie parametri | |
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1] | |
Lielā pusass (rādiuss) | 62 658,364 ± 0,047 km [1] |
Ekscentricitāte | 0,00013 ± 0,000070 [1] |
Apriņķojuma periods | 0,473649597 ± 0,000000014 d [1] |
Slīpums | 0,11252 ± 0,037° (pret Urāna ekvatora plakni) [1] |
Riņķo ap | Urāns |
Fiziskie parametri | |
Dimensijas | 90 x 54 x 54 km[2] |
Vidējais rādiuss | 35 ± 4 km[3] |
Masa | ~1,8×1017 kg |
Vidējais blīvums | ~1,3 g/cm3[3] |
Ass slīpums | 0 [2] |
Albedo | 0,084 ± 0,019[3] |
Redzamais spožums | 21,99 ± 0,16[3] |
Atklāšana un nosaukums
labot šo sadaļuPavadonis tika atklāts 1986. gada 13. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes „Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U6[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Dezdemona. Dezdemona ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Otello”, Otello sieva.
Orbīta un fizikālie parametri
labot šo sadaļuDezdemona ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 70 ± 8 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Džuljeta, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Dezdemona ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2”attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa virsma izskatās pelēka. [2] Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Dezdemona var sadurties ar Kresīdu vai Džuljetu.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 The Orbits of the Inner Uranian Satellites From Hubble Space Telescope and Voyager 2 Observations
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Voyager’s Eleventh Discovery of a Satellite of Uranus and Photometry and the First Size Measurements of Nine Satellites
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Planetary Satellite Physical Parameters
- ↑ Uranian System
- ↑ Circular No. 4164
- ↑ Erich Karkoschka, Comprehensive Photometry of the Rings and 16 Satellites of Uranus with the Hubble Space Telescope
- ↑ Orbital Stability of the Uranian Satellite System
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |