Kuličs
tradicionāla pareizticīgo slāvu Lieldienu saldā maize
Kuličs (krievu: кули́ч, baltkrievu: куліч, no sengrieķu: κόλλιξ (kollix) — 'maizes klaips') ir pareizticīgo slāvu tradicionāla Lieldienu cilindra formas saldā maize. Vēsturiski kuličam pievienots viss pēc ziemas palikušais — sviests, olas, rozīnes, sukādes, rieksti, un tā virspuse rotāta vai nu ar pūdercukuru vai kuličs glazēts ar cukuru[1], bet mūsdienās to mēdz rotāt arī ar cukura lodītēm.[2] Kā rituālo ēdienu kuliču rotā ar burtiem XB (no krievu: Христос воскресе — 'Kristus ir augšāmcēlies') un to ir jāsvēta priesterim. Šāds kuličs pa gabaliņam pirms brokastīm ēsts no Lieldienām līdz Vasarsvētkiem.[1]
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kuličs |
- ↑ 1,0 1,1 «Lieldienu ēdieni. Kas īsti ir kuličs?». jauns.lv. 2018. gada 22. marts. Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī.
- ↑ «Krusta maizītes, pīnes un pasha – svētku galda tradīcijas dažādās valstīs». Delfi. 2016. gada 27. marts. Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī.
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |